Diena: Mazās dzemdību nodaļas zem lupas

Speciālisti uzskata, ka neliels dzemdību skaits neveicina personāla kompetenci

Latvijā šobrīd sešās dzemdību nodaļās gada laikā dzemdību skaits nesasniedz 500, kas, pēc speciālistu domām, var apdraudēt mātes un bērna drošību. Tiek uzskatīts, ka nelielais dzemdību skaits neveicina personāla kompetenci, kā arī tas ietekmē finanšu līdzekļus un nav iespējams ieguldīt nodaļas attīstībā. Līdz ar to Veselības ministrija varētu lemt par to, vai turpināt slēgt līgumu par dzemdību palīdzību ar attiecīgajām dzemdību nodaļām. Tomēr dzemdību skaits gan nebūs vienīgais kritērijs, rūpīgi vērtēti tiks arī perinatālās mirstības rādītāji, kas nereti ir augstāki tajās dzemdību nodaļās, kur dzemdību skaits ir mazāks.

Zaudē iemaņas

Latvijā vajadzētu optimizēt dzemdību nodaļu skaitu, lai uzlabotu dzemdību kvalitāti un mātes un bērna drošību dzemdību laikā, uzskata Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga. Viņa Dienai pastāstīja, ka jau pirms pāris gadiem Pasaules Veselības organizācijas speciālisti norādījuši, ka nelielais dzemdību skaits atsevišķās dzemdību nodaļās ir Latvijas vājais punkts. Ja dzemdību nodaļā gada laikā dzimst mazāk par 500 mazuļiem, tas nopietni apdraudot dzemdību kvalitāti. «Kompetenci var noturēt tad, ja ir pietiekams gadījumu skaits. Ir vietas, kur katru dienu ir tikai vienas dzemdības, un, ja personāls papildus netrenējas vai netiek nepārtraukti apmācīts, bērna un mātes dzīvību apdraudošās situācijās viņš var apmulst. Tur, kur dzemdību ir daudz, personālam ir lielāka pieredze,» sacīja D. Rezeberga. Viņa gan piekrīt, ka speciālistus var trenēt un apmācīt, bet tam nepieciešami papildu līdzekļi. Savukārt finansējumu dzemdību nodaļas saņem pēc veikto dzemdību skaita, tomēr tas nesedz patiesās pakalpojuma izmaksas. Līdz ar to, ja ir mazs dzemdību skaits, nepietiek arī līdzekļu, piemēram, jaunām tehnoloģijām. «Ir jārunā par 1000 dzemdībām gadā, lai būtu aprite, kompetents un pietiekami pieredzējis personāls un kaut kādi finanšu līdzekļi attīstībai. Tāpēc 500 dzemdību gadā vēl ir pats minimums,» piebilda D. Rezeberga.

Kā risinājumu D. Rezeberga piedāvā samazināt dzemdību nodaļu skaitu. Viņa paskaidroja, ka varētu palikt perinatālās aprūpes centi, kas šobrīd atrodas Liepājā, Jēkabpilī, Rīgā un Valmierā, un pa vienai dzemdību nodaļai reģionā. Līdz ar to palikušajās nodaļās būtu lielāks dzemdību skaits, kompetentāks personāls un lielāki finanšu līdzekļi, lai attīstītu aparatūru. Savukārt argumentam, ka sievietes nepaspēs aizbraukt uz citu pilsētu, lai dzemdētu tur, D. Rezeberga nepiekrīt, norādot, ka no teritoriālā viedokļa Latvija ir maza un visus var paspēt transportēt. Tāpat arī šobrīd vairāk nekā 60% no visām dzemdībām notiek Rīgā.

Mazās nodaļas nepiekrīt

Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pērn Preiļu slimnīcā notika 287 valsts apmaksātas dzemdības, bet 2011. gadā – 277, kas pēc dzemdību skaita ir viens no zemākajiem rādītājiem Latvijā. Tomēr Preiļu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Anspoks apgalvojumam par personāla iemaņu zaudēšanu nepiekrīt, Dienai norādot, ka speciālisti nereti strādā vairākās dzemdību nodaļās, jo Latvijā ir to trūkums. Viņš gan atzīmēja, ka, lai dzemdību nodaļa būtu rentabla, gada laikā nodaļā jānotiek vismaz 700 dzemdībām. Savukārt, ja šis skaitlis ir mazāks, slimnīcai ir jāmeklē papildu finansējums, ko Preiļu slimnīca ir nodrošinājusi. Savukārt Cēsu klīnikas medicīnas direktore Anda Skrastiņa Dienai uzsvēra, ka sievietei ir jājūtas droši, ka paspēs laikā nokļūt līdz dzemdību nodaļai, ja dzemdības sāksies ātrāk, nekā plānots. «Teorētiski jau valstī pietiek arī ar trim slimnīcām, bet ir jāņem vērā infrastruktūra, ceļu stāvoklis, cilvēku materiālās iespējas, lai varētu tur nokļūt. Kā sieviete nakts laikā nokļūs, piemēram, no Alūksnes uz Valmieru?» sacīja A. Skrastiņa. Savukārt, lai uzlabotu speciālistu kompetenci, darbiniekiem regulāri notiek apmācības. Turpretī Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja Ilga Zepa pastāstīja, ka sievietes bieži vien speciāli izvēlas mazās nodaļas, jo tur speciālisti var vairāk laika veltīt sievietei, kas nav iespējams lielajās slimnīcās, kur dzemdību skaits ir ļoti liels. Viņa arī norādīja, ka dzemdību nodaļu skaitu nedrīkstētu samazināt tieši sievietes drošības dēļ. Piemēram, trīs stundu brauciens ziemā uz citu slimnīcu var beigties arī traģiski. Un, ņemot vērā, ka tendences rāda, ka dzimstība palielinās, tikai dažas dzemdību nodaļas nespētu uzņemt visus pacientus.

Vērtēs situāciju

Patlaban Latvijā perinatālā mirstība ir viena no augstākajām Eiropā – 8,5 gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem. Tāpēc, lai veicinātu mātes un bērna drošību dzemdību laikā, veselības ministre Ingrīda Circene līdz gada beigām sola analizēt situāciju dzemdību nodaļās, lai tālāk izvērtētu, ar kurām ārstniecības iestādēm turpināt slēgt līgumus par dzemdību palīdzību arī turpmāk. Viņa gan Dienai norādīja, ka dzemdību skaits pats par sevi nevar būt vienīgais kritērijs dzemdību nodaļas efektivitātes izvērtēšanai. Ministre uzskata, ka jāskatās ir kompleksi, tai skaitā analizējot mātes mirstību un perinatālo mirstību, jo šie ir kritēriji, kas liecina par mātes un bērna drošību dzemdību laikā. Lēmumu slēgt vai neslēgt dzemdību nodaļu gan var pieņemt tikai pašvaldība.

***

Dzemdības

2012. gadā valstī kopā notikušas 18 935 valsts apmaksātas dzemdības, no tām 287 – Preiļu slimnīcā, 315 – Tukuma slimnīcā, 361 – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, 389 – Madonas slimnīcā, 415 – Ogres rajona slimnīcā un 491 – Cēsu klīnikā.

Savukārt visvairāk valsts apmaksātu dzemdību notikušas Rīgas Dzemdību namā – 6110, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā – 2003 un Jūrmalas slimnīcā – 1248 dzemdības.

Avots: Nacionālais veselības dienests

Lai celtu kvalitāti, rosina optimizēt mazo dzemdību nodaļu skaitu. 2012. gadā sešās dzemdību nodaļās dzemdību skaits nesasniedza 500, kas neceļot personāla kompetenci