GAIDĪBAS. SAJŪTAS. PĀRDOMAS: Darbi un nedarbi gaidību laikā

GAIDĪBAS. SAJŪTAS. PĀRDOMAS: Darbi un nedarbi gaidību laikā

27. Jul 2016, 10:13 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Jau 18 nedēļas gaidībās, termiņš tā kā pusē. Šis laiks man pagājis tik ātri. Vēl tik daudz ko vēlos izdarīt un paspēt, tik daudz apgūt un uzzināt, tāpēc aizvien rūpīgāk plānoju savu laiku, šķiroju darbus no „nedarbiem“ – tiem, kas nav tik svarīgi, kas nerada prieku, kas nenes labumu, nesniedz atdevi vai gandarījumu.

Esmu no tām, kas darbiem nododas no sirds un ar pilnu atdevi. Es to izbaudu, bet tanī pat laikā mēdzu tā aizrauties, ka aizmirstu par ēšanu, ūdens dzeršanu un atpūtu. Tagad es to nedrīkstu pieļaut. Muguras un kāju sāpes strauji liek par sevi manīt. Atlabšana vismaz divas- trīs dienas. Pavisam nesena man atkal šī pieredze. Par laimi, šajās gaidībās tāda pirmā un ceru būs arī pēdējā. Man procesā ir grūti notvert to robežu, kad nu jau ir par daudz. Tāpēc detalizēta sava laika plānošana to palīdz sakārtot. Ne vairāk kā viens izbraukums dienā. Ne vairāk kā viena svarīga tikšanās. Ne vairāk kā...lai nenodarītu sev pāri. Tam pa vidu katru nedēļu kaut kas no sevis lutināšanas programmas, ieplānots un pierakstīts kā akmenī iekalts.

Es diemžēl nevaru apgalvot, ka esmu pilnībā iemācījusies dzīvot harmoniskā līdzsvarā starp darbiem un atpūtu, bet noteikti esmu tuvāk tam nekā agrāk. Esmu sapratusi, cik būtiski ir sevī ieklausīties un sevi saudzēt, jo neviens cits pārgurušai vairs palīdzēt nevarēs, būs jau par vēlu. Nogurums visbiežāk rada strīdiem, nesapratnei, neiecietībai vislabvēlīgāko augsni. Kam dēļ mums pašām sev tādu vēl radīt!? Gan jau būs tādi apstākļi un cilvēki, vai te mazie cilvēciņi, kas mūsu spēkus un pacietību vēl pārbaudīs. (Smaidu)

Iestājoties grūtniecībai, es vieglu roku atļāvos visus darbus atlikt līdz nenoteiktam laikam. Gaidību pirmais trimestris man prasīja daudz spēka. Uzņēmos tikai pašu pašu neatliekamāko. Un lai gan esmu ļoti atbildīga pret savām klientēm, no sirds vēlos sagādāt viņām prieku un jaunumus, šā gada pavasara/vasaras kolekcija „Tropiskā“,ko loloju jau kopš romantiska Taizemes brauciena, tapa tikai tagad- vasaras pilnā plaukumā. Vainas izjūtas par to manī nav nemaz. Ne jau manām klientēm būs jādzemdē manā vietā, ne jau viņām rūp manas sajūtas vai manas ģimenes laime. Sagādāt laimi sev un savai ģimenei, tā man ir prioritāte. Un neņemiet ļaunā burvīgās māmiņas, es ļoti jūs mīlu un vēlos kaut kā jums ar saviem tērpiem palīdzēt. Bet patiesība slēpjas tajā, ka vispirms mums jāpalīdz pašām sev un tikai tad varam vērt durvis visiem pārējiem.

Es esmu gandarīta, ka šī kolekcija vispār tapa, dažus iecerētos dārgakmeņus gan atliekot nākamai vasarai. Šoreiz nekādas lielās ražošanas, drudžainās rosības vai dārgās fotosesijas. Lai gan man arī tas viss patīk, nolēmu tam neatvēlēt tik daudz laika un resursu. Izbaudīju procesu pati un nu ļauju izbaudīt šīs kolekcijas apģērbus, ražojot tikai pēc pasūtījuma veikšanas.

 20160727101234-66980.jpg

Foto:Vilnis Slūka/Baltic Pictures 

Un man ir bezgala paveicies, ka es varu ļauties šādam ritmam, varu ļauties gaidību laikam, varu nestrādāt tad, kad negribas, varu izbaudīt sevis lutināšanu vai sevis nodarbināšanu ar lietām, kas man patīk. Tas viss tikai pateicoties viņam – manam Kasparam. Esmu rakstījusi viņam mazās pateicībiņas uz lapiņām, esmu teikusi austiņā un skaļi un vēlos pateikties arī šādi – paldies, ka Tu uzņemies atbildību par mani, paldies, ka Tu nodrošini manu bezrūpību fundamentālās sadzīves lietās.

Un es neglaimoju, necenšos kaut ko izskaistināt, jo grūtu brīžu nav mazums. Katras attiecības ir darbiņš. Savukārt „nedarbs“ būtu par viņām sūdzēties.

20160713083940-73155.jpg