Brālīti vai māsiņu gaidot: Puslaiks.

Ir pienākusi grūtniecības 22. nedēļa, tas nozīmē, ka gaidam savu brīnumu jau vairāk nekā pusi laika. Nespēju noticēt tam, ka vēlākais pēc 20 nedēļām satikšu savu dēliņu! Jā, gaidam brālīti. Pirmdien 16.02. bija otrā trimestra skrīnings un dakteris visai pārliecinoši teica- puika!!! Es tikai noteicu- beidzot! Dakteris izbrīnīts- vai Jums tas ir 5. bērns, ka beidzot puika? Sapratu ka mani pārprata- Beidzot zinam ko gaidām.. :) Nevaru nemaz izskaodrot cik laimīga esmu šobrīd.. Vienmēr esmu redzējusi sevi vairāk kā dēlu nekā meitu māmiņu.

Pirmās  grūtniecības sākumā nojautu, ka mums būs meita un nejutos vīlusies, bet bija dīvaini, jo zinu ka pucēšanās un meiteņu lietas man ir diezgan svešas, kā lai to iemāca savai meitai? Pagaidām kaut kā tieku galā ar pusotrgadnieces pucēšanu, kā būs vēlāk- laiks rādīs..

Atgriežoties pie šīs grūtniecības. Vēl tikai domājot par otru bērniņu, runājām tikai par dēlu.. Arī par grūtniecību uzzinot sākumā kaut kā tikai par brālīti runājām, teicām meitai, ka mammai vēderā brālītis. Vienā brīdī es sapratu, ka tas nav īsti pareizi. Ļoti jau gribētos dēlēnu, bet ja tā būs meitiņa? Ko mēs mazajam puncī varam nodarīt uzrunājot nepareizi.. Iekšējā sajūta neko par dzimumu neteica, krāmēju meitas drēbītes un domāju- ja būs māsa, tad varēs vilkt šo, brālim derēs tas.. veikalos arī acīs nekrita nekas.. Runas par dēlu nerimās, vēl līdz pirmdienas pusdienlaikam nejutu, ka ir pareizi punča iemītnieku saukt vārdā. Ar bailēm gūlos uz apskates galda, bail bija nevis par to, ka pateiks par meitu, bet bail ka tāpēc jutīšos vīlusies. Centos sev stāstīt to, cik forši ka būs 2 māsiņas, labākās draudzenes.. Kad pateica par puisīti, tāds smagums novēlās no sirds.. neko bērniņam nenodarijām ar savu vēlmi pēc dēla.. Pēc apskates jutos kā septītajās debesīs.. zvaniju bērniņa tētim, opjiem un omēm, lai paziņotu jaunumus.. visi priecīgi.. un atbildes apmēram šādas- mēs zinājām, bet ko tad Tu vel šaubijies? - Laikam tiešām jāmācās vairāk sevī ieklausīties.. bet ir tik viegli apjukt savās vēlmēs un sajūtās!

Bet ko tad es tikai par dzimumu. Pats svarīgākais, mazajam viss ir kārtībā ;) .. esot jau 27 cm garš un 530 g smags, pēc visiem rādītājiem- nedēļu lielāks nekā pēc MR. Mazais diezgan aktīvi kustās.. var sajust kustības jau pieliekot roku pie vēdera! Vīrs priecājas, jo ar meitiņu sveicināties varēja krietni vēlāk..

Varētu teikt, ka man nav nekādu grūtniecības simptomu. Tas laikam ir raksturīgs otrajam trimestrim. Ir parādijusies pumpu problēma, visa seja pumpās un pleķos (ar meitu tā nu gan nebija..).. Svarā neesmu pieņēmusies vispār, laikam daudz iekšējo rezervju.. Ēdu diezgan daudz, bet nav īpašu produktu, kas kārotos.. Dīvaini ir tas,  ka vista man ne pārāk garšo šobrīd, kaut gan pirms grūtniecības ēdu diezgan bieži..  

Neliela atskaite par pagājušo laiku izdarīta. Šis blogs arī tapis caur telefonu, tapēc  par kvalitāti atvainojos. Gandrīz nemaz nesanāk datoru ieslēgt, jo meitai uzreiz vajag podziņas spiest.. tagad mazā čuč un es, guļot viņai blakus, izdomāju ka ātri jāpastāsta kā mums iet, kas to zina, kad tagad laiks tam būs..

Čabule

p.s. Šodien nopirku zilu knupīti :)