Arī skrienošajām mammām vajag laiku sev

Tagad, kad esmu ceļā kaut kur starp 6. un 7.mēnesi, mana ikdiena aizvien paiet kā vāveres ritenī. No rīta celšanās, ātrās brokastis, bērna nogādāšana līdz dārziņam, darbs, darbs, darbs, ceļš uz mājām, vakariņas un gulētiešana. Pa vidu visam cenšos atrast kaut mirklīti laika, lai palasītu kādu žurnāla rakstu, jo pēdējā laikā grāmatu lasīšana ieilgst tik ļoti, ka, tiekot līdz vidum, vairs neatceros, kas bijis tās sākumā. Kāpēc tā? Cenšos, esot mājās, iespēju robežās veltīt laiku arī savam dēlam, jo apzinos, ka tad, kad būsim jau četri, nāksies dalīt laiku starp diviem bērniem, tādēļ tagad vēlos savam dēlēnam dot maksimāli daudz. Protams, laikā, kad tiek lasīta ikvakara pasaka, es varētu nodoties nagu lakošanai vai arī aizvērt istabas durvis un pateikt: „Dēliņ, tiec galā pats, tagad mamma lasīs grāmatu pati sev!” Tomēr es tā nevaru.

Taču apzinos, ka nepārtraukti skriet arī nav iespējams, tāpēc pēdējās divas nedēļas esmu atļāvusies sev nelielu, bet patīkamu grēciņu – dodos uz ūdens aerobiku. Nedaudz šī pasākuma dēļ nākas kavēt darbu un vakaros mājās esmu vien pēc plkst. 19.00, taču tas ir tā vērts. Gaidot nodarbības sākumu, izbaudu apkārt valdošo klusumu, ūdens skaņas un varu beidzot pabūt tikai ar sevi. Mēs, esošās, topošās mammas esam to pelnījušas! Piedevām, pēc nodarbības rodas dubults spars un iedvesma turpmākajiem nedēļas darbiem. Tiesa, mans punča bēbis, šķiet, nodarbību laikā arī pamatīgi nogurst, tādēļ šie vakari, kad esmu bijusi vingrot, paiet daudz mierīgāk, bez nakts uzdzīves vēderā ar aknu un ribu spārdīšanu.

Tieši šajās nodarbībās varu teikt – jā, es izbaudu savu grūtniecību.

Gaidot pirmo bērniņu, regulāri apmeklēju grūtnieču vingrošanas, un tieši tādēļ noteikti arī šoreiz mani piemeklēja vēlme kaut ko padarīt, jo līdz grūtniecībai esmu bijusi ļoti sportiska mamma, tieši tāpēc tagad jūtos kā no trases noņemta, jo nevar ne doties pārāk garos pārgājienos, skriet maratonus vai ar velosipēdu ik dienas pieveikt pārdesmit kilometrus. Bet arī šāds posms dzīvē ir nepieciešams, lai apstātos un beidzot pabūtu ar sevi harmonijā.

Tieši tādēļ ar milzīgu nepacietību gaidu dekrēta sākumu, lai to varētu piepildīt ar sevis palutināšanas procedūrām un sagatavoties tam brīdim, kad būšu nu jau divu bērnu mamma.