26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Papildus pamata analīzēm un pārbaudēm, kas nepieciešamas grūtniecības laikā, atsevišķos gadījumos topošajai māmiņai var būt jāveic arī amniocentēzi. Kas tā ir, kādos gadījumos to iesaka un ko ar amniocentēzes palīdzību iespējams atklāt, Māmiņu Klubam skaidro ginekoloģe Dace Matule.
Speciāliste uzsver, ka amniocentēze ir procedūra, kas jāveic īpašu indikāciju gadījumā, un tā noteikti nav nepieciešama visām grūtniecēm.
„Amniocentēzi jeb augļūdens analīzi topošajai māmiņai veic tikai tādā gadījumā, ja sonogrāfiski vai bioķīmiski (asinsanalīzēs) ir izskaitļots paaugstināts Dauna sindroma vai citu ģenētisku augļa attīstības patoloģiju risks,” skaidro Dace Matule.
Ginekoloģe stāsta, ka šī nav vienkārši analīze, bet gan procedūra, kas var radīt arī nepatīkamas sajūtas. Procedūra notiek ar USG metodes palīdzību, izvērtējot, kur piestiprinājusies placenta un nosakot precīzāko vietu augļūdens parauga ņemšanai.
Kontrolējot procesu ar ultraskonoskopa palīdzību, līdz placentai tiek ievadīta speciāla, neliela diametra, ļoti asa adata, un placentu neaizskarot, paņemts neliels augļūdens paraugs.
„0,5 - 1% amniocentēzes gadījumu ir iespējama grūtniecības pārtraukšanās jeb spontānā aborta risks. Tāpēc šo analīzi neveic visām topošajām māmiņām, bet tikai tām, kurām gan pēc pirmajā, gan otrajā trimestrī veiktā ģenētiskā skrīninga (tajā ietilpst gan sonogrāfija, gan asins bioķīmija), radušās pamatotas aizdomas par to, ka pastāv augļa attīstības patoloģiju risks.
Tā kā sonogrāfiskais izmeklējums pilnībā neatbild uz visiem jautājumiem par augļa veselības stāvokli, šādā situācijā ir vajadzīga padziļinātā analīze – amniocentēze,” tā Dace Matule.