40.nedēļa rit pilnā sparā.Satikšanās diena tuvojas.

Man jau šķiet tikko tik bija janvāris,kad uzzināju ,ka mēs būsim par vienu brīnumu bagātāki,bet nu jau rudens un noliktais termiņš strauji tuvojas.

Tā kā šī ir trešā grūtniecība,tad šķita,ka visu tak zinu un viss notiks līdzīgi,jo pirmās divas vairāk vai mazāk bija līdzīgas. Tomēr trešais mēdz pārsteigt.

Jau no pirmajiem mirkļiem šis ir īpašs bēbis. Viņš pats visu izlemj un mums te teikšanas nekādas:D 

Pirmie bērni piedzima pāris nedēļas ātrāk pirms noliktā datuma,tad nu pat daktere nedeva nekādas garantijas ,ka varētu nostaigāt ilgāk. Līdz ar to biju gatava jau septembra beigās. Tomēr nekā. Ar iepriekšējiem bērniem ,ja sākās sāpes,tās pārgāja nopietnās kontrakcijās un viss beidzās ar bēbi. Tad šoreiz mazais ir mani divas reizes jau pamatīgi piečakarējis. Pat somu sakārtoju un sapucējos,jo biju gatava braukt- bet nekā. Tāds nu viņš mums ir. Atliek vien gaidīt,kad viņš ir izdomājis nākt pie mums ārpus saviem siltajiem apartamentiem.

Un laika jau ir tā- jo vairāk gaidi to dienu,jo šķiet,ka nekas nebūs. 

Iesoļojot jau 39 .nedēļā jutos salīdzinoši labi. Bet tagad esaot jau pusē 40 .nedēļai šķiet ,ka lidoju.Guļu labi, pārvietojos salīdinoši viegli, elpoju un pat mājas darbus daru bez lielas piepūles. Protams apmēri ir jūtami, izgriesties, pieliekties un vēl šo to ir grūtāk,jo punča apkārtmēri ir pamatīgi priekš mana auguma.Tomēr visādā ziņā beidzot šajos deviņos mēnešos varu teikt,ka jūtos labi. Brīžam pat jāpatausta vēderes vai viņš tur ir un vai tas nav sapnis! 

Mūsu noliktais termiņš ir nedēļas nogale. Tad nu gaidam ar nepacietību,vai tiešām pirmo reiz mazais izturēs līdz galam.Un otra mīkla mums ir - kas tad īsti mums būs. Ja sākumā turējām kā noslēpumu,tad pēdējā sonogrāfijā vairs neviens dakteres 100% dzimumu neriskēja nosaukt. Tad nu gaidam mūsu brīnumu un ceram uz vieglu satikšanos.