Vecmāte Iveta Bērziņa par mājdzemdību un stacionāro dzemdību salīdzinājumu

5. februāris 2010 09:06
2637

Dzemdību salīdzinājumu dažādās vietās vecmāte Iveta Bērziņa izvēlējusies tā iemesla pēc, ka tās ir kā divas pasaules ar dažādiem skatījumiem, bet tomēr mērķis ir viens – bērniņa nākšana pasaulē.

 

Kā uzskata vecmāte Iveta Bērziņa, sieviete stacionārā:

 

  • ir nepārliecināta par saviem spēkiem;
  • ir nobijusies;
  • māc šaubas par spēju dabiski dzemdēt;
  • slikta sagatavošanās dzemdībām;(vai nav vispār tādas)
  • būtisku lomu spēlē sabiedrības iedibinātais negatīvais priekšstats par dzemdībām.

 

Dzemdības stacionārā

 

Lai gan dzemdībām stacionārā ir arī pozitīvās iezīmes, piemēram, mediķu personāls, kurš jebkurā mirklī var sniegt palīdzību, tomēr vecmāte Iveta dod priekšroku mājdzemdībām.

 

Kā uzsver vecmāte Iveta Bērziņa, dzemdībās stacionārā ir limitēta iespēja akceptēt sievietes pozu un vietu izvēli dzemdību procesā, jo katrai sievietei tiek ierādīta tikai pirmsdzemdību un dzemdību zāle. Arī iekšējie dzemdību iestādes regulas un iekšējās kārtības ierobežo gan vecmātes, gan dzemdētājas vēlmes un iespējas.

 

Pēc noteikumiem ir noteiktas robežas laika ziņā pirmdzemdētājām un atkārtotajās dzemdībās- slimnīcā ir pie tām jāpieturas.

 

Savukārt mājdzemdībās galvenais rādīts ir bērna un mātes labsajūta, un katram mazulim tiek dots tik daudz laika, cik viņam tas ir nepieciešams, jo mēs katrs šajā pasaulē esam vienreizējs un neatkārtojams. Nevienam cilvēkam taču nepatīk, ja viņu ieliek vispārpieņemtās normās, piemēram, visiem cilvēkiem normāli ir jābūt no 160-170 cm sievietēm un 170-180cm vīriešiem, pārējie nav normāli.

 

Lai gan tiek veicinātas dabīgas dzemdības, Iveta Bērziņa atzīst, ka, dzemdējot stacionārā, iejaukšanās dzemdību darbībā ir biežāka nekā gribētos, ko var izskaidrot arī vecmātes iekšējās trauksmes atbalsošanos sievietē.

 

Dzemdības mājās

 

Kāpēc sievietes izvēlas dzemdēt mājās? Kā uzskata vecmāte, lielākoties tas notiek tādos gadījumos, ja sievietei ir dabisks pasaules skatījums un fizioloģiska grūtniecība. Tomēr visbūtiskākā ir pašas sievietes pārliecība par saviem spēkiem- jā, es varu dzemdēt mājās, savā vidē.

 

Sagatavošanās mājdzemdībām ir tikpat nopietns solis kā pati izvēli dzemdēt mājās, jo mājdzemdībām ir jāgatavojas patstāvīgi un nopietni, tomēr sieviete nav viena- nepieciešamības gadījumā padomu sniedz izvēlētā vecmāte.

 

Izvēloties dzemdības mājās, jābūt stabilām partnerattiecībām un izteiktai ģimenes kopības izjūtai ar vecākajiem bērniem.

 

Iveta Bērziņa kā vecmāte, asistējot mājdzemdībās:


  • akceptē sievietes izvēli;
  • jūtas iedrošināta un pārliecināta sievietes ķermeņa izjūta un pārliecība par saviem spēkiem;
  • pielāgojas sievietes dzīves un dzemdību videi;
  • nopietni psihiprofilaktiski gatavo sievieti dzemdībām, kurās nebūs pieejama medicīniska atsāpināšana;
  • akceptē vecāko bērnu līdzdalību dzemdībās;
  • apzinās, ka vajadzības gadījumā ārsta ginekologa pieejamība ir tikpat laikietilpīga kā stacionārā reģionālās slimnīcās;

 

Par ko vecmātei sāp sirds, sievietēm dzemdējot stacionārā:


  • vide – bieža telpu maiņa;
  • ierobežotām izstumšanas pozu iespējām;
  • reglamentējoša jaundzimušā bērna traumatiska/agresīva aprūpe, svēršana, mērīšana, acu pilieni, tūlītēja ārsta apskate, vakcinācija utt.;
  • ierobežota tēva un vecāko bērnu līdzdalība jaundzimušā bērna aprūpē.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
amorisita 27. jūlijs 2011 22:52

nē nē, manā gadījumā bija aizdomas par bērna veselības problēmām un tāpēc ilgāk par 38.nedēļu daktere negribēja turēt bērnu iekšā. Nācās ierosināt dzemdības priekšlaicīgi. Mazai ar veselību viss ir kārtībā neskatoties nedz uz laiku, nedz dzemdību gaitu! :)

chudogirl 27. jūlijs 2011 18:10

lauvasmamma
Piekrītu tev. Kaut kā vienmēr sanāk, ka dzemdības slimnīcā un dzemdības mājās tiek pretnostatītas.
amorisita
Par to ierosināšanu, stimulēšanu jau ir tā jocīgi. Nezinu kā tev, bet es esmu pārliecināta, ka manās otrajās dzemdībās mierīgi varēja iztikt gan bez ierosināšanas, gan bez stimulēšanas. Ja dzemdētu mājās, esmu droša, tas ietu secen. Viena iejaukšanās izsauc otru un arī man gandrīz viss beidzās ar ķeizaru. Nezinu, par laimi, vai diemžēl, bet neizķeizaroja. Bērniņam gan bija (un ir) mazliet problēmas pēc tā visa.

amorisita 27. jūlijs 2011 15:25

nu man bija galīgi savādāk - dzemdību ierosināšana, stimulācija, EA un beigās vēl ķeizars, tāpēc dzemdības mājās man atkrita pašas no sevis.
Nu lēdz EA nebija jau nekādas lielās bļaušanas. Nezinu gan, kā būtu bijis bez anestēzijas. Bet nu asinis esot bijušas gan uz grīdas (pēc īra teiktā).
Vienkārši man viss dzīvoklis vienos tepiķos, kurus pēc tam nu ne maz negribētos mazgāt :D

inesev 27. jūlijs 2011 14:50

Vispār jau es arī neko nebļaustījos un ar asinīm nekur neko nesmērēju..., ūdeņus pārdūra un visi satecinājās traukā vai uzsūcās pamperā.
Vai tad Tu tiešām visu slimnīcu piesmērēji ar asinīm???

princesemince 27. jūlijs 2011 14:30

es gan būtu varējusi mierīgi dzemdēt mājās, jo ne kliedzu, ne arī bija kādi sarežģījumi - viss notika gana mierīgi (lai gan sāpes tāpat bija, bet kunkstēšanas, vaidēšanas un bļaušanas vietā es ļoti izteiksmīgi elpoju), arī izstumšanas laikā man nebija iekāriens bļaut, mazliet rūcu :D

amorisita 27. jūlijs 2011 14:08

mājdzemdības man liekas līdzīgi kā zobu raušana mājas apstākļos. Katram sava vieta - dzemdības mediķu uzraudzībā slimnīcā, bet mājās mierīga dzīvošana ar bērnu.

Nespēju iedomāties dzemdēt savā īrētajā dzīvoklī, kad viss būtu nosmērēts ar asinīm un ūdeņiem, kaimiņi no kliedzieniem jau būtu pusi rajona sacēluši gaisā un policiju izsaukuši. Man tas liktos pagalam stulbs pasākums. Tāpēc gribot negribot bija jābrauc uz slimnīcu.

lauvasmamma 27. jūlijs 2011 11:52

Vai ir naivi cerēt, ka šajā portālā tiks publicēts raksts, kurā mājdzemdības tiks atspoguļotas kā pilnvērtīga un normāla dzemdību izvēle? Tā kā no iepriekšējām publikācijām portāla viedoklis ir skaidrs, tad šādi pavirši sagatavoti raksti, manuprāt, tiek ietupināti tikai tāpēc, lai aizmālētu acis argumentam, ka nav atspoguļots pretējs viedoklis. Katrai sievietei jādzemdē tur, kur jūtas visdrošāk, un labi, ka sievietēm, kas vēlas izvēlēties, ir tāda iespēja. Zinu Ivetu, zinu viņas profesionalitāti un toleranto viedokli, tāpat zinu, kā top rakstiņi, tāpēc iesaku pārāk nesacepties par kategoriskumu, kas visticamāk nav nejaušs šai vietnei.

a100 27. jūlijs 2011 11:50

Nu dikti katigoriska vecmate.
"smiekligi"- majdzemdetajas-parliecinati gatavas, stacionara dzemdetajas-negatavas, stresainas.
Piedodiet- visas sievietes vairak vai mazak baidas no prieksa stavosa.

Man dzemdejot Bulduru slimnica pilnigi viss bija pienemami- gan mediki, gan telpas, mana un dela/meitinas aprupe, padomi kruts edinasana utt.

Biju un esmu parliecinata par savam spejam. Ta ka esmu ticiga zinu, ka Dievs man deva speku, parliecinatibu un mieru istaja bridi.

princesemince 27. jūlijs 2011 11:23

tiešām - vakardienas raksts bija tikpat galējs, cik šis :)
es pilnībā piekrītu, ka ir regulējošās normas attiecībā uz to, cik stundās jāpiedzemdē, tāpat piekrītu par bezpersoniskumu, bet šo var labot ar līguma slēgšanu, jo šajā situācijā ar vecmāti iepazīstas pirms dzemdībām (ja tā padomā - cik gan personisks var būt kontakts starp 2 cilvēkiem, kuri iepazīstas tikai dzemdību brīdī), BET es tāpat zinu, ka sirsnīgas un pēc aicinājuma vecmātes ļauj dzemdībām noritēt, kā tās norit, neiejaucas nenieka, tikai atrodas blakus, pozas atļauj dažādas. nu labi, telpu maiņa - tas taču tāds sīkums. gan jau arī mājās dzemdētājas pastaigājas pa istabām, kamēr dzemdības norit ;)

inesev 27. jūlijs 2011 09:22

Tagad atkal otrā grāvī...

Un pilnīgas muļķības par to sarakstu, par ko "sāp sirds, dzemdējot stacionārā". Biežā telpu maiņa jau nu galīgi mani netraucēja, un nekas tur biežs arī nav (vismaz man nebija), pirmsdzemdību palāta un dzemdību zāle jau neko diži biežā maiņa nav...

Par pozu ierobežošanu neko nezinu, pirms tam, kad prasīju vecmātei, viņa teica, ka ļaus kā man patīk, bet, kad "ķēros pie lietas", tad pati prasījos uz galda, tur ir gan , kur pieturēties, gan , kur kājas nolikt.

Nekāda agresīva aprūpe arī neuzskatu, ka man bija, vispirms uzlika man uz punča, pie pupa un tad tikai sāka griezt nabas saiti un visu pārējo darīt.

Un tēvs jau nu gan mūsdienās piedalīties var pilnīgi visā procesā, ja tikai pats grib, nezinu gan , ko kādam tētim ir ierobežojuši...

chudogirl 27. jūlijs 2011 08:48

Mājdzemdības atbalstu, tomēr pati izvēlējos dzemdības stacionārā un, jāsaka, tekstā prasījās mazāk kategorisma - nezinu vai raksta autora vai vecmātes dēļ izklausās tomēr mazliet dīvaini tekstā esošie kategoriskie apgalvojumi (nu vismaz būtu pieķeksējušas klāt "reizēm", "nereti", "dažreiz").
Es dzemdēju slimnīcā un biju pat ļoti pārliecināta par to, ka spēšu bērnu pati piedzemdēt un baiļu nebija nemaz. Šāds tāds negatīvais priekšstats par dzemdībām stacionārā gan bija un tādēļ slēdzu līgumu ar vecmāti, lai mazinātu iespēju uzrauties uz nelaipnu personālu un situāciju, kad par tevi neliekas ne zinis. Līgums nenoliedzami drošības sajūtu vēl nostiprināja.
Tajā pašā laikā vēlētos arī piebilst, ka arī mātes, kas dzemdē mājās ir dažādas. Manai paziņai bija pat ļoti nestabilas partnerattiecības, tomēr izvēlējās dzemdēt mājās. Vīrs gan toreiz klāt dažādu apstākļu dēļ nebija.
Par to, par ko sāp sirds dzemdējot stacionārā. Es vēl pieliktu klāt - reizēm (bet tikai reizēm) nelaipns vai bezpersonisks kontakts ar personālu un nepamatota iejaukšanās dzemdību darbībā (šis gan, manuprāt, notiek biežāk nekā to mediķi atzīst). Būtu jauki, ja mediķi arī biežāk skaidrotu, ko un kāpēc dara.

finese 27. jūlijs 2011 04:40

Izklausās pēc stacionāro dzemdību noniecināšanas un mājdzemdību propagandas. Labai vecmātei vajadzētu akceptēt jebkādu sievietes izvēli, nevis salikt pa kastītēm dzemdētājas - stacionārā - bailīgās un mājās dzemdējošās - drosmīgās, pārliecinātās utt.
Netoleranti.