Speciāliste: Dzemdību nodaļu slēgšana ir neizbēgama

Raugoties nākotnē, prognozes par demogrāfisko situāciju un dzemdību skaitu ir visai pesimistiskas. 2009.gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēts par 1000 dzemdībām mazāk nekā pērn. Zinot, ka dzimstībai ir tendence samazināties noteiktu laiku pēc sociālekonomiskām krīzēm, kā tas bija, piemēram, 90.gados, paredzams, ka arī nākamajos gados dzimstība būtiski samazināsies. Līdz ar to dzemdību nodaļu apvienošana šā brīža situācijā ir vienīgais pareizais solis, uzskata Rezeberga.

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija jau ilgu laiku pirms ekonomiskās krīzes pastāvējusi uz to, ka Latvijā dzemdību palīdzība tiek sniegta pārāk mazās dzemdību nodaļās un ka pareizi būtu tās pakāpeniski konsolidēt, dzemdību aprūpi novirzot uz lielajām slimnīcām, kā tas ir arī citur attīstītajās valstīs.

Perinatālās aprūpes rādītāji Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir krietni sliktāki. Šajā ziņā atpaliekam arī no Igaunijas un Lietuvas, kur dzīves līmenis ir tuvs mūsējam - gan perinatālā mirstība, gan mātes mirstība, gan zīdaiņu mirstība Latvijā ir augstāka nekā citās valstīs.

Latvijā no visām ES valstīm dzemdības visbiežāk notiek ļoti nelielās nodaļās, kur dzemdību skaits ir mazāks par 500 gadā. Vienlaikus biežāk nekā citās Eiropas valstīs Latvijā bērni piedzimst zemākā līmeņa dzemdību stacionāros bez moderna aprīkojuma, augsti kvalificēta personāla klātbūtnes, kas nepieciešamības gadījumā nodrošina labāko mātes un jaundzimušā aprūpi, skaidro Rezeberga.

Ja dzemdību nodaļa ir maza, pacientu skaits - neliels, attiecīgi mazi ir arī ieņēmumi un dzemdību nodaļa modernās tehnoloģijas vienkārši nevar atļauties. Piemēram, netiek nodrošināta pastāvīga ginekologa, neonatologa, anesteziologa klātbūtne, neatliekami pieejama operāciju zāle visu diennakti, kas viss ir pieejams lielā slimnīcā ar lielu dzemdību skaitu.

Latvijā veikti aprēķini liecina - lai vienas slimnīcas dzemdību nodaļas uzturēšana atmaksātos, gada laikā slimnīcā jāpieņem vismaz 700 dzemdību. Ārsts un vecmāte nevar būt kompetenti speciālisti, ja gadā pieņem dažus desmitus dzemdību vai veic tikai desmit ķeizargrieziena operācijas, bet sarežģītos gadījumos uz spēles ir liktas divas dzīvības.

Speciāliste skaidro, ka pašlaik dzemdību palīdzība ir organizēta trīs līmeņos. Pirmais līmenis ir mazās slimnīcas grūtniecēm ar zemu potenciālo komplikāciju risku. Otrais līmenis - reģionālie perinatālās aprūpes centri Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī un Rīgas Dzemdību namā, kur koncentrētas tiek priekšlaicīgas dzemdības vai nopietnas grūtniecības komplikācijas. Trešais jeb augstākais līmenis ir Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļa, kas uzņem augsta riska grūtnieces no visas valsts.

Lai konsolidētu spēkus un veselības aprūpes līdzekļus, no šā gada 1.septembra slēgtas vairākas dzemdību nodaļas Latvijas rajonos, kuru uzturēšana nelielā dzemdību skaita dēļ vairs nebija racionāla. Likvidētas dzemdību nodaļas Talsu slimnīcā (387 dzemdības gadā, 2008.gada dati), Priekules slimnīcā (286), Bauskas slimnīcā (437), Aizkrauklē (311), Limbažos (241), Siguldā (581), Smiltenē (241), Balvos (340), Gulbenē (193), Ludzā (631) un Krāslavā (324). Reformas rezultātā dzemdību nodaļu skaits Latvijā samazināts par 12, un patlaban valsts apmaksāti dzemdību palīdzības pakalpojumi tiek sniegti 18 Latvijas slimnīcās.