Man būs māsiņa!

Nu jau esam izauguši līdz 14. nedēļai. Laiks lido vēja spārniem. Pamazām sāk parādīties vēderiņš un bikses jau vairs nevienas neder. Ātri gan tas viss notiekās,jo ar pirmo bērniņu,man vēderu tā labi tik uz piekto mēnesi varēja redzēt. Bet kā daktere saka ,ar otro var tā būt,ka viss notiek ātrāk un arī mazais puncī ir lielāks.

Mūsu jaunākais un jaukākais piedzīvojums bija pāris dienas atpakaļ,kad atcēlām dejošanas mēģinājumu Adrianam, vīrs brauca ātrāk no darba,jo visi kopā devāmies apskatīt ,kas mammai vēderā.

TAd nu apgūlos un cītīgi gaidīju ,kad tad beidzot lielajā ekrānā ieraudzīšu savu mazulīt. Adrians ,kā jau visu labi zinādams, rādīja ,kur kustas rociņas,kur kājiņas. Dakater jau nosprieda,ka viņš vislabāk saprot,jo pats tak tur jau ir bijis:D Tad nu tika uzdots jautājums,kas tad tev būs? Un viņš lepni atbildēja-Māsiņa!

Es protams uzreiz pārvaicāju,vai tiešām var jau redzēt? Bet nu nekā, mazliet par ātru. Tomār,ja jau Adrians tā saka,tad gan jau,ka viņš zina. Tā nu palikām neziņā(cermas,ka nākamajā reizē uzzināsim:)).

Ar mazulīti viss ir kārtībā, tāpēc ļoti nopriecājos. Adrians savā īpašumā ieguva bēbīša bildi,ko daktere tieši viņam izdrukāja. Un tad nu šis lepni līdz pat mājām turēja rokās un mašīnā pētīja,kur ir rociņas,kur kājiņas,kur galviņa.....Tik patīkami bija redzēt,kad viņš ar tādu uzmanību to procesu vēroja. Diez kā būs,kad mazais piedzims???

Pati beidzot sāku justies lieliski,kaut arī darbā sākas īsts trako laiks-gatavošanās svētkiem. Pati apmeklēju autokursus,kas man ļoti patīk un un arī padodas. Tāpēc darba pilnas rokas,tomēr cenšamies atcerēties arī par mazo dzīvībiņu,kas pa punci kūņojas un gana drīz jau ceram sagaidīt pirmos spērienus!