Gaidāmās pārmaiņas un neziņa

Vasara jau iet uz beigām, bet es to cenšos pabaudīt kā nu varu. Laiks skrien nesen vēl tikai vasara sākās. Ja laiks arī tālāk tā skries, tad nepaspēšu attapties, kad uz rokām turēšu otru dēliņu. Līdz novembra beigām jau nav nemaz tik ilgs laiks palicis. Negribas , lai vasara beidzas, jo man tā patīk karstums un iespēja situmā uzturēties. Drēgnais rudens lietainais laiks man nepatīk brrrr. Sirreāla sajūta negribas rudeni un ziemu, bet bērniņa nākšana pasaulē ir tieši tumšajā novembra mēnesī. Tas būs pats gaišākais notikums mūsu dzīvē.

Tagad katra diena ir skaista un pastaigas ar mīļajiem kopā ir tik baudāmas. Neko daudz jau nevajag , lai ir blakus. Tad nu izdomāju padalīties ar Jums Māmiņu Kluba māmiņām nesen piedzīvotājās skaistajās dienās.

Tagad jau nedēļu ir nesmuks laiks auksts un lietains- pilnīgi sajūta , ka rudens skriešus nāk virsū.

Jūtos es labi ,mazais punča iemītnieks darbojās arvien stiprāk pa punci. Lielais brālis nevar sagaidīt, kad mazais brālis ieradīsies plašajā pasaulē.  Katru dienu dēliņš jautā, kad brālis dzims? Rodrigo vēl nesaprot jēdzienu drīz. Viņam ir vai nu uzreiz vai ilgi jāgaida. Kopš Rodrigo uzzināja , ka ģimenē būs vēl viens bērniņš ir mainījusies dēla uzvedība. Vairāk palicis kautrīgs, nesveicinās ar apkārtējiem. Slēpjas aiz manis .Mani nevēlās laist prom vienu uz veikalu. Grib visur līdzi braukt. Visu laiku man klēpi prasās. Es to visu ļauju saprāta robežās. Teiksim tā palicis mammas puisītis. Iepriekš nekautrējās bija drošs, tagad palicis piesardzīgs. Nesen jūlijā nosvinējām 4 gadu jubileju dēliņam.

Varbūt ietekmē arī tas , ka paaudzies lielāks paliek. Rodrigo iet pie logopēda uz nodarbībām, arī logopēde ievēroja izmaiņas uzvedībā. Līdz ar to jautāja , kas mūsu ģimenē ir mainījies? Es teicu, ka gaidām otru bērniņu. Izdaru secinājumus , ka vecākais dēliņš nav psiholoģiski vēl apradis ar domu, ka tagad nebūs vienīgais luteklītis. Es katru dienu stāstu par to, kā būs kad mazais brālis piedzims. Ka viņš daudz gulēs un ēdis mammas pupu, dažreiz raudās. No sākuma ar bērniņu nevarēs spēlēties, jo viņš to nepratīs. Ka mamma nevarēs vienmēr uzreiz paņemt Tevi rociņās, ka būs jāpagaida, kamēr mazo brālīti pabaros vai pamperu samainīs. Stāstu, kā notiks braukšana uz slimnīcu, kur viņš paliks , kad viņš varēs braukt iepazīties ar brālīti. Esmu parādījusi slimnīcu uz kuru brauksim , kur mamma pavadīs dažas dieniņas. Lēnā garā stāstu , lai dēls ir lietas kursā ir nedaudz mazāk stresa. Pagaidām izskatās, ka daudzas lietas bērns atceras vai saprot labs jautājums. Tik ir skaidrs , ka varam daudz ko sarunāt un paskaidrot . Tas atvieglo uztraukumu par dēla sajūtām un pārdzīvojumiem.

Tā lūk mums iet!

Uz drīzu tikšanos!!!:))