Demogrāfiskā situācija valstī krīzes laikā

Šodien radio raidījumā runājām par demogrāfisko situāciju un dzimstību valstī krīzes laikā. Izrādās, situācija ir kritiskāka nekā šķiet.

Statistika

Ar datiem par dzimstību Latvijā iepazīstināja Centrālās statistikas pārvaldes pārstāve Elmīra Seņkāne, kura stāstīja, ka augstākā dzimstība bijusi 80tajos gados, precīzāk 1987.gadā, kad Latvijā pasaulē nāca 42’000 mazuļu. Un 10 gados līdz šodienai šis skaits ir samazinājies 2 reizes. Ja salīdzina iepriekšējo gadu, tad 2008.gadā pasaulē nāca 24’000 mazuļu, bet šajā gadā tiek prognozēts vēl viens kritumus – līdz 22’000 mazuļiem, līdz ar to demogrāfiskā situācija valstī ir līdzīga kā pirms 3 gadiem.

Mainījies arī summārais dzimstības koeficients, kas norāda, cik bērnu vidēji piedzimst vienai sievietei. Ja 80tajos gados tas bija 2,2 bērni, kas būtu pietiekami paaudžu nomaiņai, tad tagad tie ir vien 1,4 bērni, kas valstī rada novecošanos.

Arī māmiņas kļūst vecākas. Ja Padomju laikos vidēji pirmais bērniņš sievietei piedzima 23 gados, tad tagad tas ir pieaudzis līdz 26 gadiem. Mainījies arī dzimušo bērnu skaits laulībā. Ja pirms 20 gadiem 85% no bērniem dzima reģistrētā laulībā, tad tagad laulībā piedzimst vien 55% mazuļu.

Apsvērumi bērniņa ieņemšanai

Arī Latvijas Universitātes socioloģijas profesore Aija Zobena stāsta, ka daudz kas ir mainījies, piemēram, ģimenes un pašas dzīves modelis. Sievietes izvēlas vispirms mācīties, ceļot, veidot karjeru un stabilu dzīvi un tikai tad plānot mazuli, jo mūsdienu emancipētās sievietes vairāk domā par to, kā savienot ģimenes pienākumus ar karjeru. Otra lieta ir arī individuālās stratēģijas. Nereti bērns tiek padarīts par izdzīvošanas līdzekli, jo sieviete izvēlas dzemdēt 4. bērniņu, lai saņemtu pabalstu, par kuru nodrošināt iepriekšējos mazuļus.

Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga piekrīt Aijas Zobenas viedoklim, stāstot, ka šāda tendence – mācīties, ceļot, veidot karjeru-, ir attīstīto valstu prakse. Dace Rezeberga uzsver, ka sievietēm gan vajadzētu padomāt par to, ka, jo vēlākā vecumā bērniņš nāk pasaulē, jo lielākas problēmas ieņemt mazuli un jo lielākas veselības problēmas var būt grūtniecības laikā.

Nav pabalstu, nav bērnu?

Lai gan valstī veiktais pētījums liecina, ka pabalsti nav stimuls laist pasaulē bērnus, socioloģe Aija Zobena bilst, ka tas tā var būt un var arī nebūt, jo liela loma ir arī katra cilvēka individuālajam lēmumam. Piemēram, pašreiz ir grūtāki laiki un sievietei ir 35 gadi. Pēc 2 gadiem sola situācijas uzlabošanos. Sieviete gaida līdz šim laikam, tad viņai jau ir 37. Iespējams, ka tas šai sievietei ir jau par vēlu, lai laistu pasaulē mazuli un nedrīkst gaidīt, kad „valstī uzlabosies situācija”. Tātad bērniņa ieņemšana nebalstās tikai uz racionāliem uzskatiem un materiālā puse ir tikai viens no faktoriem.

Bērns kā vērtība

Socioloģe stāsta, ka iespējas pieņemt lēmumu ir salīdzinoši jaunas, jo 100 gadus atpakaļ par to nerunāja un sieviete pieņēma, ka viņa ir stāvoklī, jo tas ir Dieva pirksts. Tagad, kad mums ir iespējas izvēlēties – ieņemt bērniņu tagad vai vēlāk, grūti sabalansēt bērniņu ģimenes dzīvē ar visas dzīves piedāvājumiem. Tomēr pozitīvi šķiet tas, ka, ja agrāk sievietes nosodīja par to, ka viņas pievēršas citām lietām un it kā atsakās no mātes misijas, tad tagad mēs vairāk izprotam sievietes.

Arī attieksme sabiedrībā ir dažāda – kādam tā ir lielākā laime, ka var izbaudīt grūtniecības laiku un lutināt sevi, bet kāds to uzskatīts par dzīves nastu, kas jānes visu mūžu. Pirmais bērniņš ir kā pārsteigums ikvienai sievietei, jo sievietei nav bijusi pieredze un nezina, kā tas būs.

Laidīsim pasaulē bērnus!

Sarunas noslēgumā raidījuma vadītāja Diāna Zande aicināja raidījuma viesus motivēt vecākus plānot bērniņu un laist pasaulē!

Rīgas dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga: „Ja pastāv šaubas par to, vai ieņemt bērniņu vai nē, es vairāk nosliektos uz „Jā”. Jo, ja pastāv šaubas arī par labu bērniņu, tad māmiņa jau ir domājusi, ka viņa to varētu atļauties savā dzīvē gan materiālā, gan savas karjeras plāksnē.”

Latvijas Universitātes socioloģe Aija Zobena: „Es teiktu „Jā” bērniņiem, jo sieviete nepiedzīvojusi grūtniecību, nevar to novērtēt. Turklāt valstij nav vajadzīgs mans bērns, bet mans bērns ir vajadzīgs man.”

Centrālās statistikas  pārvaldes pārstāve Elmīra Seņkāne: „Jaunieši vairāk ir sākuši domāt par garīgām vērtībām, tāpēc, ja būs ticība, mīlestība, tad būs arī bērniņi.”

Noklausies radio raidījumu par demogrāfisko situāciju vēlreiz ŠEIT!

Kādi apsvērumi Tev lika nosliekties par bērniņa laišanu pasaulē?