Bērns guļ nepareizi – vai varēšu dzemdēt pati?

Daba ir tā iekārtojusi, ka bērniņš pasaulē nāk ar galviņu pa priekšu, tomēr ir apmēram 6% mazuļu, kuri māmiņas puncī ir iekārtojušies savādāk un netaisās ieņemt citu pozīciju. Lai mazulim nevajadzētu nākt pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību, pirms dzemdībām var izmēģināt dažādas metodes, lai pierunātu viņu pagriezties. 

Visizplatītākā bērniņa poza mātes dzemdē ir tā saucamā galvas guļa, kad bērna galviņa atrodas dzemdību kanālu virzienā, tā ir noliekta uz krūtīm, sejiņa vērsta uz leju. Šādā pozā dzemdības norit visvieglāk, jo bēbīša salīdzinoši lielā galva atbrīvo ceļu pārējam ķermenim

Tomēr daži mazuļi māmiņas puncī sēž, daži pat ir iztaisnojuši kājas. Šāda bērna poza tiek apzīmēta kā tūpļa guļa. Ir vairākas iespējas, kā bērns ir sevi pozicionējis tūpļa guļā:

1) bēbītis sēž un kājiņas stiepj uz augšu,
2) bērns sēž, ceļgali ir saliekti, kājas sakrustotas,
3) bērna kājas ir pilnībā izstieptas

Lai varētu vieglāk piedzimt, pārsvarā visi bērniņi apmēram 4 nedēļas pirms dzemdībām iekārtojas pozā, kad viņu galviņa atrodas uz leju, tomēr ir mazuļi, kuri to pašu spēkiem nevēlas vai nespēj paveikt.

Jo vairāk tuvojas noteiktais dzemdību datums, jo mazāka varbūtība, ka bēbītis paša spēkiem pagriezīsies, jo dzemdē ir palicis pavisam šauri. Tomēr ir sastopami gadījumi, par kuriem īpaši stāsta mājdzemdību vecmātes Latvija, ka māmiņa ar mazo sirsnīgi aprunājas, piedomā, lai bērniņš mainītu pozu un tas patiesi notiek. Tāpat arī veicot īpašus vingrinājumus, mazais tomēr iekārtojas tā, lai pasaulē nāktu ar galvu pa priekšu.

Tomēr visbiežāk mazulis vispār vairs negriežas un paliek tūpļa guļā. Sekas šādai nepareizai guļai ir tādas, ka bērniņš zināmā mērā dzemdē sēž.

Kādi ir iemesli?

Visbiežāk nepareiza bērna guļa saistāma ar pārāk šauru mātes iegurni vai pārāk saspringtu dzemdi, kas padara apgriešanos apgrūtinātu vai neiespējamu.

Tomēr, izrādās, ka arī pārāk vāja dzemdes muskulatūra (piemēram, pēc vairākām dzemdībām) noved pie tā, ka mammas vēderā mazajam ir pārāk daudz vietas, lai kustētos.

Ir speciālisti, kuri domā, ka bērna nepareizā guļa saistīta arī ar emocionāliem apsvērumiem, piemēram, ārējā pasaule vēl ir pārāk nesakārtota, vecāku attiecības saspringtas un tādēļ bērns protestē un ar savu pozīciju mammas vēderā it kā saka – es neiešu ārā, kamēr pasaule nebūs sakārtota. Tam, protams, var ticēt vai nē, bet nekad nenāk par ļauju par šādu aspektu padomāt un censties padarīt vidi, attiecības un sevi māmiņai harmoniskāku.

Ja mazulis negrib griezties, kā viņu pierunāt?

Māmiņam ir iespēja doties uz tā saukto bērna apgrozīšanu, kur ārsts, ārēji iedarbojoties uz mazuli, cenšas apmēram 2-3 nedēļas pirms aprēķinātā dzemdību datuma viņu apgriezt. Šīs procedūras laikā bērnu ārsts ar vienu roku caur maksti un ar otru roku palīdzot no ārpuses, uzliekot uz vēdera, cenšas bēbi pagriezt. Šādu manipulāciju veic tikai ārsts un tas notiek stacionāri. Vienlaicīgi tiek gatavots viss arī steidzamai ķeizargrieziena operācijai, jo, mēģinot bērniņu pagriezt, var priekšlaicīgi noplūst augļūdeņi vai atslāņoties placenta, kas nozīmētu – nekavējoties uzsākt dzemdību sākšanos.  Vai ir iespējamas dabīgās dzemdības?

Teorētiski ir iespēja, ka māmiņa mazuli var dzemdēt arī dabiskajās dzemdībās, tomēr pastāv smagu komplikāciju risks un vairums ārstu ieteiks veikt plānoto ķeizargriezienu, īpaši jau māmiņām, kuras dzemdē pirmo reizi. Plānotā ķeizargrieziena operācija notiek nedēļu pirms paredzētā dzemdību datuma, protams, pirms tam vēlreiz tiek pārbaudīts, vai bērniņš tomēr nav apgriezies un līdz ar to iespējamas normālas, vaginālās dzemdības.

Taču tūpļa guļa automātiski nenozīmē ķeizargriezienu. Izvērtējot situāciju, dažos gadījumos iespējamas arī vaginālās dzemdības. Tā kā gan katra sieviete, gan katrs bērniņš ir individuāli, tad pirms izlemt galīgi, kādā veidā mazulis nāks pasaulē, nepieciešams izmeklēties un konsultēties pie speciālistiem

•    Tās sievietes, kuras jau ir dzemdējušas lielu mazuli, var mēģināt laist pasaulē mazuli arī ar kājām pa priekšu, jo dzemdību ceļi ir izstaipījušies, protams, ņemot vērā, ka bērniņa galva nav lielāka par mammas iegurni.

•    Nākamais faktors ir māmiņas iegurņa lielums un bērna svars. Ja mazuļa aptuvenais svars plāno pārsniegt 3.600 gramus, tad vaginālās dzemdības nav ieteicamas.

Kādi ir iespējamie riski, izvēloties dzemdēt pašai?

Lielākais risks, protams, ir skābekļa bada draudi izstumšanas fāzē. Pēc tam, kad bērna ķermenis jau ir piedzimis, galviņa var iestrēgt iegurnī un nospiest nabassaiti. Jau no šī brīža dzemde sāk sarauties, placenta arī dažos gadījumos var ātrāk atdalīties. Tas var samazināt bērnam piegādāto asiņu daudzumu. Šādā gadījumā vecmātei ir jāpalīdz cik vien ātri iespējams, ar rokām.

Skaidrs ir viens – kā noritēs katras dzemdības, iepriekš pateikt nevar neviens. Tas, vai sieviete ir gatava un viņa drīkst dzemdēt pati, ja bērniņam ir nepareiza guļa, jāizrunā ne tikai ar ginekologu, bet arī ar vecmāti. Tomēr zināms fakts ir, ka ārā tiek visi bērni, vienalga, kādā arī pozīcijā viņi negulētu.

Vai Tavs mazulis puncī gulēja pareizi?