Bailes no dzemdībām jeb kam ticēt

Bailes no dzemdībām jeb kam ticēt

25. May 2011, 13:23 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Psihologi izpētījuši, ka teju visām sievietēm, kuras gaida pirmo mazuli, mēdz būt bailes no dzemdībām. Tās uzskata par dabiskām un pamatotām, jo pirmā grūtniecība ir jauns ķermenisks pārdzīvojums, kas rada jaunu dzīvību.Atbildība, ko uzliek šis uzdevums , ir īsts izaicinājums , ko katra sieviete vēlas to piepildīt .


Dr.Ilze Venžega,  Ģimenes Centra Klīnikas vadītāja

Pieredze, kas saglabājas sieviešu un ģimeņu atmiņā daudzās paaudzēs, katrā tautā radījusi dažādus ticējumus un aizspriedumus par grūtniecību un dzemdībām. Piemēram, ja ēd sīpolus, tad piedzims puika, ugunsgrēka laikā grūtniece nedrīkst ķert pie sejas, jo tad mazulim tajā vietā  būs dzimumzīme (ugunszīme); grūtniece nedrīkst mazgāt dvieļus vai daudz stiepties, jo tad nabassaite dzemdībās var apvīties ap bērna kaklu, lai mazulis būtu glīts, jāskatās uz skaistām puķēm, lietām vai cilvēkiem. Bailes tiek atzītas un pret tām ir izgudroti cīņas paņēmieni, lai sevi un topošo mazuli.

 

Pirmā un svarīgākā atziņa – baidīties par dzemdību iznākumu ir dabiski.

 

Sarežģījumi grūtniecības laikā un dzemdībās notiek ļoti reti, parasti 1 – 5 gadījumi no 100 vai 1000 dzemdībām, jo nopietnākas problēmas, jo retāk tie atgadās. Tomēr bailes no tiem caurmērā jūt gandrīz vai katra grūtniece.

 

Dažas sievietes šīs bailes pārņem arvien stiprāk, baidot ar savu īstumu un liekot domāt, ka briesmas tiešām ir reālas.

 

Otra atziņa – par savām bažām centies runāt par savām bailēm ar māti, draudzeni, savu vecmāti, ārstu vai partneri, neļauj tām sevi pārņemt, jo šī sajūta ir signāls, ka tu centies tās apspiest.

 

Augošas bailes liedz uz notikumiem lūkoties objektīvi. Var gadīties, ka ārsts ieteic ievērot diētu, jo domā, ka mazulis ir ātri audzis, vai iesaka dzert zāles pret paaugstinātu asinsspiedienu. Bailes no dzemdībām var likt tev neievērot ieteikumu vai aizmirst par zālēm, jo tās var tev netieši atgādināt, ka kaut kas patiešām nav kārtībā.

 

Trešā atziņa – sīki iztaujā ārstu, kādēļ un cik ilgi domāts ieteikums, pajautā tieši to, no kā visvairāk baidies! Nav vērts izlikties, ka tu stāvi visam pāri, jo šī pašsavaldība var izraisīt bezmiegu, alerģiskas reakcijas, panikas lēkmes pirms dzemdībām.

 

Ceturtā atziņa – atzīsti un iepazīsti savas bailes! Centies uzzināt pēc iespējas vairāk, pārliecinies, ka sarežģījumi nav sastopami bieži, bet ja tie notiek, tad kādas pazīmes, par to liecina jau iepriekš.

 

Piektā atziņa – atrodi savu ārstu vai vecmāti jau grūtniecības laikā, jo jūsu kontakts un uzticēšanās veidosies pamazām, kā visas cilvēciskas attiecības. Arī vecmātei vai ārstam tevi ir labi jāiepazīst, jāredz pārmaiņas, kas notikušas ar tevi deviņu mēnešu laikā.

 

Nebrīnies, ja partneris dažreiz pagurst no tavām bažām un sāk runāt par tavu nepamatoto aizdomīgumu. Viņam drīzāk ir taisnība, bet šī atziņa nepalīdz tev justies labāk, tādēļ nepaliec viena, meklē atbalstu pie cilvēkiem ar lielāku pieredzi vai profesionāļiem, bet neslēpies aiz māņticības un aizspriedumiem. Ja kaut kas tiešām gadās arī tev, drošāk būs, ja tu par to būsi iepriekš dzirdējusi vai lasījusi, rodot atbildi uz saviem jautājumiem.

 

Paļaujoties māņticībai, tu paļaujies liktenim, bet paļaujoties uz sevi un profesionāļiem, tu liec liktenim palīdzēt tev.

 

Bailes dzemdētājai rada arī neziņa par to, kas notiks un kā tas notiks dzemdību procesā. Cik cilvēku, tik dažādu nostāstu un atziņu par dzemdību procesu. Katrai sievietei dzemdību process norit savādāk. Bailes rodas, arī no tā, ka sieviete nokļūst svešā vidē, starp svešiem cilvēkiem, kurus viņa redz pirmo reizi dzīvē. Tādēļ ideāls variants sievietei būtu, ja ārsts pie kura  viņa ir uzskaitē, varētu būt līdzās arī dzemdībās. Tad visā šajā neziņas piepildītajā procesā līdzās ir cilvēks, kuru viņa pazīst un kuram ir uzticējusi savas problēmas grūtniecības laikā.

 

Atrodi savu ārstu vai vecmāti un dzemdē drošā vidē.

 

Raksta autore: Dr.Ilze Venžega,  Ģimenes Centra Klīnikas vadītāja

 

Vai Tev bija bailes no dzemdībām? Kā Tu tiki ar tām galā? Iesūti savu stāstu šeit!

 

PRIECĀSIMIES TEVI REDZĒT MĀMIŅU KLUBA VECĀKU SKOLĀ!

 

Māmiņu Klubu Baltijas valstīs atbalsta autiņbiksītes HUGGIES®!


06. Aug 2011, 09:20

Ar mani bija tieshi taa pat kā ar Iva. Biju daudz lasijusi un uzzinājusi par to kā norit dzemdiibas un par to kaa varu sev paliidzeet. Brauc ar lielu prieku un interesi - kaa tad man buus. Un viss bija labi. Nevienu mirkli nejutu paniku, bailes vai ko taadu, speeju kontroleet sevi saapju laikaa un tagad man par dzemdiibaam ir vislabaakaas atminjas. 😀

06. Aug 2011, 08:25

Es laikam šajā ziņā esmu galīga dīvaine, jo gatavojoties dzemdībbām un braucot dzemdēt (1.bērniņš) neizjutu ne mazāko satraukumu. Man pat daktere teica, ka es te esmu atnākusi ar principu: "Visas piedzemdē un es arī piedzemdēšu" un bija izbrīnīta par manu praktisko pieeju un satraukuma trūkumu. Nezinu kāpēc tā, bet esmu par to priecīga, jo tas man ļāva saglabāt racionālu pieeju un skaidri domāt. 😉