Aniyas grūtniecības pats,pats sākums

Bērniņu plānojām, īsti nesanācā tā, kā bija iecerēts - uz septembri, bet arī šādi ir ļoti labi. Man bija neliela nojausma, ka es varētu būt stāvoklī, bet pilnīgi nekas par to neliecināja.. pāris reizes uztaisīju arī grūtniecības testus - negatīvi. Tad arī "rokas nolaidās" un domāju, kā būs tā būs.

Bet tad kavējās menstruācijas, kavējās vienu dienu, kavējās otru.. uztaisīju vēl vienu testu - negatīvs. Atkal nodomāju, ka gan jau mr kaut kad sāksies, bet nekā - kavējās jau nedēļu! Tad nu braucu atkal uz aptieku un pirku jaunu testu, uztaisu un tagad gaidu... Skatos, domāju - man rēgojās vai kā.. Viena svītriņa koša, otra - tā kā rādās, ka ir svītriņa, tā kā nav.. neko saprast. Nu labi, nolieku uz plauktiņa, gaidu tās minūtes. Eju skatīties, šoreiz jau košāka rādās. Urrrā! Esmu gaidībās! Prieks neaprakstāms!

6 - 7. grūtniecības nedēļa.

Pats sākums ir satraucošs, visu laiku domāju vai tik viss ir kārtībā. Kāpēc tādas domas? Tamdēļ, ka ik pārdienas bija neliela smērēšanās - kā dēls neklausīja un man bija jāstrīdās, tā smērēšanās.. Kā pacēlu kaut ko smagāku, tā smērēšanās. Steidzu pierakstīties pie dakteres. Par cik šeit (Talsos) nevienu nezināju un nebija dzirdētas tās labākās atsauksmes, tad pierakstījos uz labu laimi, bet drošības pēc pieteicos arī pie dakteres Rīgā. Protams, Talsos nekas no vizītes nesanāca - aizeju uz slimnīcu, reģistratūrā neviena nav, neviens pat nepārvietojās.. tā bija svētdiena (daktere pieņēma arī 7dienās 2x mēnesī). Nu ko, gāju "laimi meklēt" pati.. pēc maldīšanās pa slimnīcas gaiteņiem, atradu īsto nodaļu, bet durvis aizķēdētas un pielikta zīmīte, ka daktere šodien nepieņem! Nu škrobe! Labi.. nekas, man pēc 4 dienām vizīte Rīgā.

Aizbraucu, izstāstu dakterei visu, ejam uz usg, lai pārliecinātos par grūtniecības esamību un noskaidrotu cik tad nedēļas īsti sanāk. Šķiet, ka varētu būt kādas 4 nedēļas, bet nē - rit jau 6/7 grūtniecības nedēļa. Forši! BET... tik viss tik forši nemaz nav, kā gribētos. Ārste saka, ka man dzemdei ir hipertonuss, tamdēļ arī tā smērēšanās (beidzot rasta atbilde!), tamdēļ arī tās velkošās sāpes.. Ejam rakstīt papīrus.. Daktere saka, ka man būšot jādzer zāles. Viņa saka, ka būs jātaisa asins analīzes, lai zinātu vai hormoni ir pietiekošā daudzumā. Es "pacentos" atstāt dakteri ar muti vaļā :D nosaucu zāļu nosaukumu, viņa paskatās uz mani lielām acīm un apstiprina, ka tādas varbūt vajadzēs.. Tad doka saka, ka būs vēl jādzer dēļ tā tonusa.. Es atkal nosaucu nosaukumu un devas.. Daktere atkal skatās uz mani lielām acīm :D Tad apskaidroju, ka tieši tādas zāles un proporcijas man bija jālieto gaidot pirmo bērnu - arī bija tonuss.. toreiz pat gulēju gultas režīmā! Šoreiz gultas režīms nedraud! Vismaz kaut kas pozitīvs! Bet sevi jāsaudzē pēc pilnas programmas, un jādzīvo mierīgi! To es varētu mēģināt...

Aizgāju, uztaisīju asins analīzes, hormoni līmenī, tātad vienīgās drapes - Magne B6, biezā slānī - 6 tbl dienā. Nu nekas.. galvenais, lai mazajam viss ir labi! Gaidīsim nākošo vizīti, lai zinātu vai tonuss mazinājies..

Anita

foto no http://foto.delfi.lv