jautājums galvenokārt mammām, kuru mazuļi arī līdz gada vecumam pārlieku labprātīgi negāja gulēt - miga 30-40min, dricelējās pa gultu un gribēja turpināt būt nomodā, lai gan miegs abās acīs un ausīs jau salīdis :) tātad - kā jūsu bērniņi mainīja gulētiešanas paradumus pēc gada vecuma? kļuva mierīgāki, prātīgāki, labprātāk devās gulēt? varbūt atradāt kādu ļoti labu metodi, kā katru vakaru vienā laikā piedabūt bērnu aizmigt, negaidot kārtējās 30-40min. un vēl - interese vairāk ir par tiem bērniem, kuri nelieto knupi vispār, vai arī vairs pēc gada sasniegšanas.
laikam varu būt lepna - mans bērns nu jau nedēļu kā vakaros aizmieg max 5min laikā. parasti paēd pupu, iedod man buču un griežas uz sāniem, lai gulētu. tā kā nu jau laiciņš pagājis, kā arī naktī pupu neēd, arī naktis diezgan mierīgas. mosties mostās, bet ir naktis, kad noguļ 8h no vietas. parasti uz 2 nemierīgākām naktīm ir 2 mierīgākas 😀
tātad arī neiespējamās misijas izpildās 😀
runājot par diendusām - kaut kā izdomājis, ka negrib tās vispār. protams, miegs nāk, bet, ielikts gultā, darīs jebko, lai no tās tiktu prom. parasti šī gulēšanas reize notiek ar raudāšanu. bet nu 15min padusmojās, tad apguļās un izslēdzas minūtes laikā. šobrīd man tas šķiet tik nereāli, zinot, kā bijis iepriekš 😀
kopsavilkumā saprotu tikai vienu lietu - ir variants, kad bērnam jāļauj bļaut, vai arī variants, ka pacietīgi jāgaida. citas pielietojamas iespējas, šķiet, nav 😀 es jau laikam tiešām izvēlos gaidīšanu un ticēšanu, ka gan jau vēl pēc gadiņa viss sāks kārtoties savās vietās!
nu buus jau buus labaak ,bet ar laiku, vienam vajag vairaak laika otram mazaak....mans braalis midzinaaja ar raudinaashanu bernus savus B. Spokaa salasiijaas,ja nemaldos ap 4 meneshiem saaka peec nedeeljas jau miga pashi bez raudaashanas,bet vai tas tas labaakais-muuzam neatbildams jautaajums, kaa saku kas vienam der otram neder....
pastāstīšu par mums-mums tagad 1,6 gadi,aizmieg kur pagadās,visbiežāk manā gultā- pārsvarā patstāvīgi viens,tad pārlieku savā gultiņā,kopš atrada no knupja nu jau otrā nedēļa guļ bez pamošanās, ja arī pamožas aizmieg uzreiz pats, no apmēram 9 līdz pus8 guļam....(nekad neesmu praktizējusi migšanu ar raudāšanu-zinu efekts ir bet vai tas ir tas pareizākais nu nezinu),sākumā migām uz vingrošanas bumbas uz rokām-visai ilgi liidz apmeeram 11 mēnešiem-arī pie pupa migām šad tad,tad iemācījās migt manā gultā man blakus,vienu brīdi visai grūti bij ar pārlikšanām bij pat tā ka nedēlu divas gulēja man blakus,tas pats no sevis pārgāja tik ikpalaikam centos pārlikt....nu tā mums gāja.....
milulee, tas nenozīmē, ka manējais vairs nemostas pa nakti! mostas jau tāpat, tikai tagad stundas vietā aizmieg 2-5min laikā 😀 un raudāšana vairs nav, jo laikam saprata, ka pupa nebūs. pa dienu gan tāpat prasa un tad es neliedzu nemaz papupoties. un vēl jau diendusa, kura ir tā vienīgā, kur tiešām pie pupa aizmieg. bet nu bērnudārzs vēl šoruden "nedraud", tad nu lai jau aizmieg pie tā pupa.
nu jā, bet kā lai pieradina, ka pats iet uz gultu un smuki gultā apguļas un aizmieg, kad nāk miegs? vai arī šis ieradums tik ātri neuzrodas?
manējais baigi cītīgi pa nakti ēda līdz 7 mēnešu vecumam, pēc tam daktere noliedza, jo viņš pārlieku labi ņēmās svarā. kādu mēnesi mocījāmies ar knupja došanu pa nakti, tad it kā pierada pie knupja. krūti devu no rīta ap 5-6iem. uz gadu knupi noņēmu, līdz ar to parādījās papildus viena krūtsēšana pa nakti - ap 2-3iem. tad nu nepakam nevarēju pati izturēt to raudāšanu, saņēmos un nolēmu, ka tā būs labāk. beigu galā - kur tad to pienu likšu, ne jau veikalā pārdošu 😃
ja nopietni, tad trīs mēnešus tagad pa naktīm cēlās un dusmojās, ka nedodu pupu tad, kad viņš prasa. un dusmojas viņš man ļoti, ļoti agresīvi - rauj man matus, sit, visu laiku cenšas kaut kur uzkāpt man virsū. bet nu vairāk par 2 reizēm naktī tāpat nedevu, lai kā viņš mani fiziski iespaidotu. tagad, kad tas karstais laiks, viņš mēdza naktī no snīpjkrūzes ūdeni padzerties, tā nu saņēmos un vienu nakti nedevu pupu vispār. bija traki, bet ne neizturami. dusmojās, bet pat ne tik ilgi, kā parasti. nākošā naktī jau bija vēl vieglāk. gaidīju trešo nakti, jo iepriekš ar visu kā jauna mēģināšanu bijis tā - divas dienas ir OK, bet trešajā - nodod uguņus. taču manas bažas nepiepildījās un nu jau nedēļu (kad bērnam ir bez nedēļas 1g4m) mans bērns pa nakti pupu neēd. es ar sevi esmu ļoti apmierināta un pat lepna, ka uztrāpīju īsto brīdi, kad viņš vairs to negrib.
tad nu novēlu Tev, milulee, arī uztrāpīt šo brīdi, jo katram bērnam agrāk vai vēlāk tāds pienāk 😀
jā, es šo rakstu biju lasījusi, varbūt šī metode darbojas uz dažiem bērniem, bet manējais tajā vecumā būtu tik neganti bļāvis, ja es 15min nenāktu, ka kaimiņi policiju sauktu 😃 un tagad jau ir par vēlu - ja gultai saliksim redeles atpakaļ, viņš pārrausīsies pāri, ja nenākšu, kad viņš bļaus. tāpēc ērtāk, ka gultai pie vienas malas redeļu nav, jo 14kg pa nakti cilāt no gultas uz gultu, lai nomierinātu, galīgi negribās 😀
katrā ziņā es nepiekrītu, ka, saīsinot diendusu, var panākt, ka labāk aizmieg naktī un labāk tad guļ. manējais uz gadu atmeta vienu diendusu vispār, tādā veidā vidējais miegā pavadīto stundu skaits sanāca ap 12h, reizēm - 10h. es to skaidroju ar to, ka viņš ir ļoti aktīvs un nav laika gulēt.
ar aizmigšanu pie krūts mums ir tā, ka aizmieg tikai uz diendusu. vakarā paēd un tad sāk savu 30-40min aktivitāti pa gultu. par diendusu nesatraucos, ja vēlāk nespēs pats aizmigt, tad lai neguļ, ja nevajag 😀 uz nakti šādi gan negribu riskēt 😉
protams, agrāk vai vēlāk tāpat aizmigs pats, bet - vai tā ir sabiedrība, vai arī kas cits - šķiet, ka uz gadu jau vajadzētu pašam to darīt.
nu jā, knupis ir tāds izdevīgs mākslīgais aizvietotājs mammām, bet ļoti aktuāli ir tas, ko darīt, ja bērns knupi vairs vai vispār nelieto - kā tad šo aktīvo bērnu nolikt gulēt!
un taisnība ir - mammai jādara kā ir ērtāk viņai. protams, metodi - atstāt gultiņā, gan jau pārstās raudāt - laba, bet arī uz manējo neiedarbojas, jo viņš bļaus, kamēr bez elpas bezsamaņā nokritīs. dažādas emocionālās pakāpes bērni 😀
par nakts gulēšanu - līdz pat 3 dienas (naktis) atpakaļ devu krūti, ja naktī pamodās. visādi gājis, bijušas naktis (līdz 7 mēnešiem), kad ik pa 40min pie krūts, tad mēģināju knupi lietot, bet cēlās tāpat ik pa 40min, izmēģinājām osteopātu, tad sāka mierīgāk gulēt, bet nu tagad iestājies tas "liktenīgais" gada vecums (pirms 3 mēnešiem), kad vajadzētu jau ļoti labi gulēt (pec tā, kā runā tantes). savā laikā no vīramātes atklausījos, ka bērns ar nerviem slims, ka pusgada vecumā neguļ visu nakti, jo viņu sādžā visi zīdaiņi jau no mēneša vecuma izguļ visu nakti un paši aizmieg, kad ielikti gultiņā. ķēru stresu un domāju esam slikta mamma, dzīvoju ar smagu vainas sajūtu. jāsaka, manējais līdz 5 mēnešu vecumam ideāli gulēja - pats aizmiga, kad ielikts gultā, knupi nelietojām, pa nakti cēlās tikai pēc 6h miega, paēda pupu un gulēja vēl 4-5h. bet tad tā fiziskā attīstība laikam nomāca miegu. un nesaprotu - varbūt vīramātei taisnība, ka bērnam ar nerviem nav kaut kas kārtībā, ja jau tagad - pēc gada vecuma - arī nenotiek perfekta gulētiešana un gulēšana. bet vīramātei ticēt nevar - viņa uzskata, ka nomodā bērnam jāstāv klusu, jāsēž kaktiņā un jāskatās griestos, netraucējot vecākus, tādēļ manu aktīvistu sauc par histēriķi. normāla ome 😃
ai, more, radu sievietes ir tieši tās, kas visu padara tik traģisku! es jau dēļ tām radu sievietēm arī tikai par šo tā aizdomājos 😃
reizēm, kad riktīga dusma uz viņām, nodomāju, ka tas ir mans bērns un man pašai būs jācieš no savām paveiktajām kļūdām. ja pārāk ņemšu viņas vērā, tad jau tās vairs nebūs manas kļūdas, dēļ kurām, iespējams, nākotnē cietīšu.
laikam jāpieņem, ka katram bērnam tā labā aizmigšana sākas citā vecumā un standarts - no gada vecuma - ne vienmēr darbojas. man jau šobrīd galīgi neticas, ka pienāks tāds brīdis, kad pats ielīdīs gultā, kad nāks miegs 😉
manējais pie krūts neaizmieg vakarā, paēd un tad sāk dzīvoties. it kā mēģinu arī sarunāt, bet lāgā nesaprotu - vai viņš ir par mazu, vai arī par spītīgu - sarunāšanu neņem vērā. nu labi, ļoti reti ņem, bet pa lielam atkārtojas viens - viņa - scenārijs.
Mans dels ari gulet nelabprat gaja,lidz pat pedejam ardijas,trakoja,kaut es jau biju izslegusi gaismu un ielidusi gulta.Pec gada lenam jau vakara gaja pats gulet.Ielida gultina mazliet paspardijas un aizmiga.Jo auga lielaks,jo vakara mazak trakoja.pa dienu gan gulet iet negrib joprojam.tagad delam 2,9 gadini.
reizēm jau man tā šķiet, ka problēma ir apstāklī, ka visu laiku praktiski pavadām divatā, tādēļ arī viņš grib, lai arī pie aizmigšanas esmu blakus. nē, nu īsti problēma jau tā nav, bet gribu saprast, kurā brīdī bērns pats aizmieg savā gultā un vecākiem nav jābūt blakus, kā arī kurā brīdī viņš saprot, ka tad, kad ielikts gultā, ir jāapguļas un jāguļ, nevis jālēkā, jāskraida, jācenšas tikt ārā no gultas u.tml. it kā jau gads vēl ir maziņš bērns, bet visi jau gadu akcentē bezmaz kā pieaugušu cilvēku 😀
droši vien arī ar otru bērnu visu dara bik savādāk, ne, julijam? laikam paliek arvien mazāk visa paspēšanai un tad tā mammas nopietnā uztveršana arī iedarbojas vairāk 😀 bet nedrīkstētu jau tajā meklēt attaisnojumu 😉
mums ir tā, ka no gada vecuma tika izslēgta otra diendusa un palika tikai viena. tādēļ gan nemainījās vakara gulētiešanas laiks, vai arī vienīgā diendusa būtu kļuvusi garāka - vienkārši tika samazinātas miega stundas. vēl joprojām dodu krūti, bet šobrīd noņemu nakts ēšanas, tādā veidā cerot, ka miega režīms nostiprināsies. vecums ir 1g.3m.
biju dzirdējusi, ka pēc gada jāiestājas mierīgākam periodam attiecībā uz gulētiešanu, bet mums vēl nav. gulētiešanas laiks tiek konsekventi ievērots, atkāpes nav. bet tāpat katru vakaru aizmigšana prasa nemainīgās turpat 30min., reti sanāk iekļauties 15min. un manējais grib, lai to laiku pavadu viņam blakus - nekādā veidā neļauj nekur ārpus istabas iet. it kā jau nav grūti pagulēt blakus, bet, ja tas ieilgst, jūtos sagurusi, pusaizmigusi un nekādus sadzīviskos sīkumus pēc tam paveikt nav iekāriena.
jautājums galvenokārt mammām, kuru mazuļi arī līdz gada vecumam pārlieku labprātīgi negāja gulēt - miga 30-40min, dricelējās pa gultu un gribēja turpināt būt nomodā, lai gan miegs abās acīs un ausīs jau salīdis 😀
tātad - kā jūsu bērniņi mainīja gulētiešanas paradumus pēc gada vecuma? kļuva mierīgāki, prātīgāki, labprātāk devās gulēt? varbūt atradāt kādu ļoti labu metodi, kā katru vakaru vienā laikā piedabūt bērnu aizmigt, negaidot kārtējās 30-40min.
un vēl - interese vairāk ir par tiem bērniem, kuri nelieto knupi vispār, vai arī vairs pēc gada sasniegšanas.