Drukāt
Jau dienā, kad uztaisīju grūtniecības testu un tur ieraudzīju divas strīpiņas,zināju,ka man būs meitiņa. Tik ļoti dzīvoju ar šo domu,ka man neatlika laika domāt par dzemdību sāpēm. Biju pārliecināta,ka esmu taču stipra un par to nu gan man vismazāk būtu jāuztraucas.
Vairāk baidījos,lai tik viss būtu kārtībā ar bērniņu. Grūtniecības laikā tika konstatēts,ka placenta nav pietiekoši pacēlusies un tas nozīmēja iespējamu ķeizargriezienu,taču arī tas mani nemaz nebiedēja. Taču par laimi grūtniecības beigu posmā placenta bija pietiekami pacēlusies un tas nozīmēja,ka varēšu dzemdēt pati,par ko biju neizsakāmi priecīga.
Vienu nakti gan bija sapnis,kurā redzēju,ka man kāda sveša krievu sieviete pienāk klāt un saka:''Vsjo ravno,budut rezatj!''(vienalga griezīs!),no rīta nodomāju,re kā,bet daktere tak teica,ka viss ok! Abi ar vīriņu apmeklējām dzemdību sagatavošanas kursus. Tur dzirdētais reizēm gan lika sirsniņai nodrebēt,bet tad jau puncis bija tik liels,ka vienīgais ko gribējās,lai bēbis ātrāk nāktu pie mums.
Vienīgi mocīja neziņa,vai sapratīšu,ka ir īstais laiks posties uz slimnīcu! Taču visi teica,ka nu to jau nu gan es garām nepalaidīšot!!! Bija 15.jūlija vakars,kad sajutu dīvainas sajūtas vēdera lejasdaļā,kas palika arvien izteiktākas. Par cik dzīvojam trīs minūšu attālumā no slimnīcas, vīriņš teica,ka nu jau vajadzētu posties,laikam!!! Tā arī darījām. Protams, tikām atsūtīti atpakaļ - viltus trauksme. Nu nekas,vismaz taciņa bija ''iezīmēta'';-)
Ļoti gribēju,lai meitiņa piedzims svētdienā - domām liels spēks,19.jūlija rītā sākās sāpes - un tā visu dienu ar 15min. starplaiku. Vakarā ap 22.00 nolēmām tomēr doties uz slimnīcu,atlkal ar visām somām stiepāmies,vecmāte aizņemta - gaidam. Sāpes paliek arvien lielākas.
Sagaidām vecmāti - nē,vel nekas nenotiek,smejam ,ka atkal jāiet mājās ar visām paunām. Vecmāte vēl nosmej,ka tas labi,jo tukšu palātu nemaz neesot. Knapi tiku līdz mājai - sāpes sākās neizturamas,bet ja jau mājās,tad mājās. Iegāju vannā,palika vieglāk. Ielīdu gultā - un tad sapratu,par ko man tika stāstījušas jau esošās māmiņas kontrakcijas bija ļoti spēcīgas,ļoti sāpīgas - nosprieām,ka iesim atpakaļ. Tā nu ap pusnakti bijām jau dzemdību zālē,jo palātas bija pilnas. Āāāā....kā sāp!!!
Biju pārliecināta,ka epidurālo anastēziju nevajadzēs,taču ap 5.00 sapratām,ka neizturēšu un nolēmām ielaist to anastēziju. Palika vieglāk! Tad ap 6.00 sāku spiest savu brīnumu...nekas nesanāca...bija smagi,paldies Dieviņam blakus bija vīrs - bez viņa atbalsta,gan fiziska,gan morāla,es netiktu galā.Mocījāmies līdz 9.00,kad atnāca cits dakters un teica,ka nekas jau te nevar sanākt un jātaisa ķeizars. Tajā mirklī es jau vairs neko nesapratu,bet vel vajadzēja kaut kādus papīrus parakstīt.
Tajā brīdī man varēja viskautko iedot parakstīt - tā jau var māju zaudēt :-). Tālāk viss notika zibenīgi! 9.56 piedzima pasaulē skaistākā ķeizarmeitiņa Emīlija - sveika un vesela. Biju tik neizsakāmi priecīga un laimīga. Vīriņš raudāja!!! Sabijos,vai viss ok'? Bet viss bija kārtībā,viņš raudāja no visa piedzīvotā un teica,ka man pieminekli uzcelšot. Jau pirmo minūšu laikā viss nakts piedzīvotais bija kā slikts murgs,visas sāpes bija aizmirstas. Mums ar meitiņu bija nesaderība starp viņas galviņu un manu iegurņa kaulu,tas ar bija iemesls ķeizargriezienam. Esmu pateicīga dakterim,kurš atnāca no rīta un saprata,ka steigšus jātaisa operācija,jo kas zin,kā būtu bijis....
Nu jau Emīlijai ir 7mēneši - braša,gudra,ziņkārīga,skaista un vesela meitiņa!!! Paldies saku vīriņam,kurš bija mans lielais atbasts. Ir sajūta,ka viņam bija vēl grūtāk kā man. Viņš teica,ka bijis grūti skatīties,kā es mokos,bet ka nezinājis kā man palīdzēt. Uz ko viņam atbildēju,ka viņš man ļoooooti palīdzēja ar to vien,ka balstīja manu roku un bija tu pat man blakus....
Mīļo Tēti, mēs Tevi mīlam!!!!!
Pastāsti arī Tu, kā pārvarēji bailes no dzemdībām un laimā ielūgumu uz Māmiņu Kluba Vecāku skolu, kā arī Panthenol ziedi! Uzzini vairāk ŠEIT!
)
kuri ir savām sieviņām blakus - jūs esat vislielākais
atbalsts!!!
svarīgi neaizmirst par tētiem, kas ir tik droši un
stipri, lai piedalītos sava bērniņa ienākšanai pasaulē