Žurnāls “Journal of Advanced Nursing” atklāj interesantus faktus par grūtniecēm – lesbietēm – izrādās, šīm māmiņām ar netradicionālo seksuālo orientāciju ir jāsaskaras ar diskrimināciju un pat necieņu no vecmāšu puses.

 Zviedru zinātnieki no Linkopingas Universitātes Upsalā, aicina grūtnieču aprūpes personālam kļūt daudz iejūtīgākam pret grūtniecēm ar netradicionālu seksuālo orientāciju, proti,lesbietēm, jo pētījumā atklāts, ka gaidīšanas un dzemdību laikā personāls pārāk lielu uzmanību pievērš faktam, ka grūtniece ir lesbiete, un, ka viņai ir partnere – cita sieviete.

Pētījuma atklāts, ka sievietēm, kas grūtniecības laikā atklājušas medicīnas personālam par savu seksuālo orientāciju, netika piedāvāti ne dzemdību sagatavošanas kursi, ne citas aktivitātes, kas parasti tiek ieteiktas tradicionālajiem pāriem.

Atklājies, ka problēma slēpjas vecmātēs, kas parasti apjūk, saskaroties ar viendzimuma pāriem. Protams, šāda attieksme sarūgtinājsi topošās māmiņas, kuru partneres ir sievietes:

“Es esmu tāda pati kā citas sievietes, kad gaidu bērnu… es nevēlos tāpēc justies savādāk”!

Jāpiebilst, ka lesbietes sašutušas ir citādā ziņā liberālajā Zviedrijā. Interesanti, kā šādām māmiņām klājas Latvijā, kas bēdīgi slavena ar savu neiecietību pret citādāku seksuālo orientāciju?

Zviedrijā topošās māmiņas – lesbietes arī atzīmējušas, ka vecmātes jau nav nelaipnas, tikai dažbrīd viņām šķitis, ka seksuālās orientācijas fakts kalpojis par apmulsuma iemeslu. Negatīvas attieksmes rezultātā topošā māmiņa vienkārši maina klīniku un vecmāti, jo uzskata, ka tā tomēr ir seksuālā diskriminācija.

Piemēram, kā tipisku diskriminācijas piemēru šīs sievietes min, ka vecmātes kursos stāstījušas, ko dzemdībās var darīt tēvs, vai kā tieši partneris – vīrietis var palīdzēt dzemdībās.  Sievietes, kuru partneres ir tā paša dzimuma, var justies aizskartas, ka dzemdībām gatavoti tiek tikai “tradicionālie” pāri.

Pētījumā aptaujātās sievietes atzinušas, ka vecmātēm ir ļoti maz informācijas par šo grūtnieču grupu un lesbiešu vecāku dzīvi . Sievietes jutušās aizskartas, kad vecmāšu personāls mēģina izturēties pret šo grupu tā, it kā viņas būtu pacientes un viņām būtu vajadzība pēc ārstēšanas: “Mēs esam tādi paši vecāki kā citi. Negribam justies tā, ka visi uz mums skatās ar neizpratni.”, stāsta aptaujātās grūtnieces pētījumā.

Galvenais secinājums, ka pat  Zviedrijā topošās mātes ar citādu seksuālo orientāciju un partneri nevar saņemt tādu pašu grūtnieču aprūpi kā citas topošās māmiņas. Pētījuma autori norādījuši, ka vidējam medicīniskajam personālam (vecmātēm) būtu jāpārvērtē sava izturēšanās pret šīm grūtniecēm, nešķirojot šīs topošās mātes pēc seksuālās orientācijas, bet gan sniedzot tikpat pilnvērtīgu aprūpi kā citiem vecākiem.

Tāpat ieteikts izmainīt dokumentāciju un veidlapas, kurās otrs vecāks parasti tiek minēts kā vīrs vai partneris vīriešu dzimtē, jo mēdz būt arī viendzimuma vecāki.

Žurnāls “Journal of Advanced Nursing” (Novembris 2009)