Drukāt
Ir 2008. gada kāds marta rīts... Acis vaļā, galva griežas, ceļš ved uz vannas istabu. Tā kādus rītu četrus, tad sāku aizdomāties par to, ka varbūt esmu noķērusi kādu vīrusu. Par grūtniecību vispār nemazākās nojausmas. Aizgāju pie ģimenes ārstes, un viņa man saka, mīļo meitiņ, tu tak esi stāvoklī.
Tā nu iesākās mūsu skaistie deviņi mēneši. Draugs bija ļoti priecīgs, uzņēma to labāk nekā es biju iedomājusies! Puncīti ilgi nevarēja manīt, sāka parādīties ap ceturtā mēneša beigām! Vasarā ar draugu izdomājām aiziet uz Metallica koncertu, un te pēkšņi sāku just ka viens man pa punci danco! Prieks bija neizsakāms, smaids nepazuda man no lūpām visu atlikušo vakaru. Gājām uz ultrasonogrāfiju vienmēr kopā ar draugu. Kad pateica, ka mums būs puika nebiju īpaši pārsteigta, jo bija iepriekš tāda sajūta, ka būs puika. Puncim augot sākās arī lielā vārda meklēšana, beigās palika mums divi varianti Gustavs vai Jēkabs, vienojāmies, ka tad kad piedzims tad ari redzēsim kurš vārds viņam labāk piestāv.
Pēdējos mēnešus ļoti sāpēja kājas, ilgi nekur nevarēju pastaigāt. Reiz nu bija arī tāds gadījums, bija jau ziema un slidens un nākot mājās no vingrošanas es pakritu un cilvēki iet garām un neviens nepalīdz piecelties, man tas bija tāds pārdzīvojums, jo biju pieradusi, ka draugs mani ucina un lutina! Man asaras bira, jo slidens, un man jau devītais mēnesis un piecelties tik grūti, jo kājas iet katra uz savu pusi! Līdz nāca veca kundzīte, kurai pašai grūti paiet bija, bet palīdzēja man cik spēja. Tas man tāds dikti sāpīgs pārdzīvojums bija. Citiem varbūt liekas smieklīgs, bet man tas tā iespiedies atmiņā.
Klāt Ziemassvētki, es jau vairs nevaru nosēdēt mierīgi, palīdzu rosīties pa virtuvi. Runājāmies abi ar draugu ar mūsu mazo, lai mazliet paciešas un dzimst mazliet vēlāk, lai viņam būtu pašam savi svētki.
Mazais mūs paklausīja piedzima noteiktajā datumā. 29. decembrī pl.15.15 starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, dzemdības bija ļoti ātras no pirmajām sāpītēm līdz tam brīdim, kad mazo uzlika uz punča, bija vien nieka 4 stundas!
Mums bija jauks dakteris A.Pūris, un viņš teica tā - juties labi? paiet vari? Jauno gadu mājās gribi? Tā nu 31.decembra pēcpusdienā visi devāmies mājās. Tā nu mēs sagaidījām savu mīļo Gustavu!
Pastāsti arī TU par savu gaidību laiku, iesūtot savu stāstu! Labāko stāstu autori saņems dāvanas no Johnson's Baby! Vairāk par konkursu uzzini ŠEIT!
Lai...
Metallicu
Tas kritiens gan varētu būt liels pārdzīvojum,s jo, kā
jaum mēs visas zinām, grūtniecības laikā esam vēl
emocionālākas, tādēl it nemaz neliekas smieklīgs Tavs
pārdzīvojums!
Un dzemdības arī Tev bija dikti ātras....laimīgā!!!!
nebēdā varēs aiziet
bet kad peināca koncerta diena tad man pilnā sparā gāj
vaļā vemšanas laiks, un ar asarām acīs skatījos kā
visi pošas uz koncertu, bet es ik pa laiciņam pošos tik
parunāt ar podu! Ļoti gribēju iet uz to koncertu, bet nu
nekas, gan jau vēl kādreiz atbrauks viņi!!
Bet man bija nopirktas biļetes uz Madonnas koncertu, bet
braukt uz Tallinu -neriskeju,tāpēc pardevu beļetes, pat
letak neka pirku, jo pašas biļetes bija dargas un pa 70 Ls
neviens negribēja pirkt - Krizē
vārdus!