Vēl esmu topošā mamma nu jau 8.grūtniecības mēnesī, tas nozīmē, ka līdz lielajai dienai atlicis gaužām maz. Bet īsumā par to kā man gājis :)
Neteikšu, ka grūtniecības sākums būt bijis viegls, nebūt ne. Jo, pirmkārt, mēs nebijām kopā ar bērniņa tēti, kad uzzināju jaunumus un es arī nolēmu, ka tā lai tas paliek. Nevēlējos būt kopā ar cilvēku, kas manī izraisa negatīvās emocijas. Otrkārt, grūtniecības sākums bija grūts, jo īsā laikā aizgāja abi mani vecvecāki. Tam bija grūti pāri tikt, vēl jo vairāk tādēļ, ka dzīvoju vecvecāku dzīvoklī un tajā laikā arī mani mocīja nelabumi. Tā, ka sākums bija gana stresains un dienu, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, nekad neaizmirsīšu - mani pārņēma histērija, sākās pamatīga raudāšana, stress... es trīcēju no bailēm, neziņas, kas notiks un ko darīt tālāk. Bet laikam jau Dieviņš bija tā lēmis un par spīti kontracepcijai mazais pieteicās.
Pamazām, protams, iedzīvojos jaunajā dzīves vietā, sāku aprast ar to, kas ar mani notiek. Un tik tiešām izbaudu šo laiku. Jau pēc pirmās sonogrāfijas, kas arī apmēram sakrita ar laiku, kad sāku just mazuļa kustības, es staigāju starodama. Protams, arī katra vizīte pie dakteres bija satraukuma pilna, bet pēc tās priecīga devos prom, jo viss ar mani un mazo ir kārtībā.
Vienīgā lieta, kas mēdza uzdzīt nelielu, īslaicīgu stresu, ir finanses. Bija pāris reizes, kad dabūju palauzt galvu, kur dabūt naudu, lai visu samaksātu, kā dzīvot tālāk. Bet ātri tas stress pārgāja, jo nav jau tas velns tik melns, kā to mālē. Pirmajā brīdī tik šķiet, ka nu viss, bez maz vai uz ielas jāiet dzīvot, bet tad kad nomierinās, visu saliek pa plauktiņiem, tad izrādās nemaz nav tik traki. Un priecājos, ka tagad ziemas periodā esmu iztikusi praktiski bez citu palīdzības un nav bijusi vajadzība aizņemties, kaut ienākumi stipri mazinājušies.
Taču visas finanses ir pupu mizas, kad jūtu, ka mazais aktīvi pa punci dzīvojas. Bieži runājos ar viņu, dziedu viņam dziesmas. Cenšos sevi lieki nenoslogot, ja jūtu, ka vairs kaut ko nevaru, tad metu mieru. Nav jau viss uzreiz jāizdara, galvenais nesākt stresot.
Esmu arī iemācījusies ātri tikt galā ar situācijām, kad uznāk skumjas vai kad tiešām stress neliels pārņēma. Jo nācās man arī vēl ar sesiju tikt galā, ko arī veiksmīgi izdarīju. Par bērnu lietām stresa vispār nav, jo man līdzās ir superlabi draugi, kas man visu nepieciešamo ir sadevuši. Paldies viņiem!
Kaut kā tiešām pēdējā laikā esmu iemācījusies izfiltrēt labo no sliktā, pat ja nākas saskarties ar ko sliktu, kas varbūt rada satraukumu, es ātri sevi nomierinu, jo šobrīd pats galvenais manā dzīvē ir mazais ķipars, kas aktīvi pa punci rosās. Šis gaidīšanas laiks tik tiešām ir kaut kas vienreizējs - man kursa biedrene kādā 4.mēnesī teica, lai izbaudot šo laiku. Tad man likās, nu ko gan es varu izbaudīt, nebija tādas foršas sajūtas. Bet tagad tik tiešām baudu šo laiku un priecājos par katru dienu, kas mani pietuvina arvien tuvāk lielajam notikumam, kad satikšos ar savu mazuli.
Iesūti savu stāstu arī Tu par savu ikdienu ar mazuli un laimē ielūgumu uz Māmiņu kluba Vecāku skolas nodarbībām!
(f)(f)(f)
dēļ ir jācīnās un nedrīkst padoties
pozitīvismu turpini tālāk!!!