Drukāt
Bērna pirmie 9 mēneši ārpus dzemdes paredz bērna uzvedību nākotnē un spēju mācīties. Pie šāda secinājuma nonāca University of London’s Institute of Education zinātnieki, kuri atklāja, ka bērniem, kuriem 9 mēnešu vecumā ir mazāk attīstīta motorikas spējas, 5 gadu vecumā sagaida izaicinājumi uzvedībā un mācībās.
Vecāki parasti ir norūpējušies par sava bērna attīstību un to, vai viņu attīstība atbilst noteiktiem principiem. Saskaņā ar Mičiganas universitātes Veselības sistēmu, attīstības pavērsieni ir noteiktu funkcionālo spēju vai īpašu prasmju kopums, ko bērns spēj paveikt noteiktā vecumā. Katrs bērns ir unikāls un tāpēc, lai gan pastāv noteikti vecuma periodi, kad bērnam vajadzētu, piemēram, rāpot vai staigāt, īstais vecums, kad bērns sasniedz šo attīstības posmu, var variēt.
Londonas universitātes pētnieki analizēja 14853 bērnu attīstību. Bērni bija dzimuši 2000. un 2001. gadā un pētnieki viņu attīstībai sekoja 5 gadus. Sasniedzot 5 gadus, bērnu attīstība tika vērtēta, gan no vārdu krājuma, gan vārdu pamatojuma aspekta, salīdzinot ar rezultātiem, kas tika sasniegti iepriekšējos gados.
Pētījuma autori atklāja, ka bērniem, kuri 9 mēnešu vecumā nebija sasnieguši tādus attīstības posmus kā rāpošana, sēdēšana bez atbalsta, stāvēšana, pirmo soļu speršana un priekšmetu turēšana ar pirkstiņiem, ir mācīšanās un uzvedības problēmas piecu gadu vecumā. Līdzīgā pētījumā tika konstatēts, ka bērniem, kuriem katru dienu tika lasīts priekšā, 5 gadu vecumā veicās daudz labāk plašākās dzīvēs jomās.
Pētījuma secinājumos tika norādīts, cik būtisks ir bērnu apskate līdz 1 gada vecumam pie fizioterapeita. Ingrīda Šona, pētījuma vadītāja, norādīja, ka bērna attīstības novērtējums līdz gada vecumam, nosakot bērna stiprās un vājās puses visās attīstības jomās, ļauj profesionāļiem strādāt ar vecākiem, lai noteiktu, vai bērnam ir vajadzīga iejaukšanās viņa attīstībā.
Bērna dzīves pirmie 9 mēneši ir mācīšanās un izzināšanas laiks gan bērnam, gan vecākiem. Vecākiem tas ir arī laiks, lai saprastu un novērtētu aizkavēšanos attīstībā, kas varētu ietekmēt bērna uzvedību un mācīšanos nākotnē, kad bērns sāk skolas gaitas.
)
ka man baigi viegli skolā bija:-)))
stāvēt
tēmu
Atbild pediatre-neiroliģe Vizma Meikšāne:
Pastāv uzskats, ka tas, ko bērns pats var izdarīt, netiek
ierobežots. Ja mazulis ieķeras gultiņas redelēs vai
vecāku drēbēs un tādejādi pieceļas stāvus, tad par to
vecākiem nav jāsatraucās, bet ja vecāki ņem bērnu
rokās un liek uz kājiņam, lai vienkārši sagādātu
mazulim prieku, tad tas nav ieteicams. Bērni vienmēr
vēlās 2 mēnešus ātrāk darīt to, ko nemaz vēl nemāk.
Pāragra bērna fiziskā attīstība var liecināt par
muskuļu tonusu, kā arī var vēlāk radīt problēmas
garīgajā attīstībā.
kurām bēbji dara visu vēlāk kā vienaudži...
dies bērns kaut ko par ātru sāks darīt (es biju
domājusi to stāvēšanu)?! mums ģimenes doka teica, ka
lai ap to vecumu novācam visu, kas bērnu stimulē kājās
slieties.
bērnus.... Kārtējie murdziņi, lai kāda māmiņa,
varbūt satrauktos...
Piekrītu Sonijai, par individualitāti te kaut kā neviens
nerunā.
Piekrītu Sanch - galīgi garām..
izpētījuši...
uzskatu ka katrs cilvēks/ bērns ir induviduallitāte un
nevar visus mērīt pēc vienas aukliņas. Jā, protams, ir
vidējie standarti, taču nevar apgalvot to, ka ja bērns
kaut ko neiemācās tajos 9 mēnešos un apgūt to vēlāk,
tad vēlākā laikā viņai kaut kas būs mazāk
attīstīts. Nu tas man viss tiešām liekas apsurds. Manai
lielajai meitai jau tūlīt būs 20 gadi, mazajai
1,6gadiņi, bet nu teikšu, ka bērni atškiras un pat
ļoti.