Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Sveikas, meitenes! Zinu, ka tēma pretrunīga, bet vēlējos padalīties pārdomās par bēbīšu ēdināšanu un savu pieredzi.
Kas ir "vecā skola"? Tas nozīmē, ka bēbis tiek ēdināts pēc grafika, katrā reizē nomērot attiecīgu atslauktā piena/maisījuma daudzumu. Zinot, cik ml bērnam jāizēd, svēru pirms ēšanas, tad baroju ar krūti, tad atkal svēru - par cik gramiem klāt. No ēdnienreizes normas atlikušos ml sagatavoju pudelītē. Mana pieredze ar jaunāko meitu - pēc režīma barots bērns ir mierīgāks, viņa kuņģis pierod izstrādāt gremošanas sulu noteiktos laikos, līdz ar to labāka attīstība un mierīgāka nervu sistēma. Galvenais pluss - pa dienu kārtīgi pabarots bērns pa naktīm guļ! Cilvēki bieži par to brīnās, bet man jau slimnīcā viena no pieredzējušajām bērnu māsām pateica - ja bērns pa dienu nebūs paēdis, naktī būs tracis. Arī ārste, atvainodamās par šādu salīdzinājumu - bērnu var ieradināt kā mazu kucēntiņu pie noteikta režīma. Tāpat Bēbīšu skolas vadītāja - kā jūs, mammas, iedibināsiet režīmu, tā arī būs. Vārdu sakot, "vecajā skolā" galvenie ir vecāki, kas nosaka bērna ēšanas un gulēšanas režīmu, pieradinot pie noteiktības dažos pamatjautājumos. Nedēļas nogalē ciemojās draudzene ar savām atvasītēm un skaļi izskanēja arguments - bet kā tad es varu piespiest ēst bēbi, kurš guļ? Mana atbilde vienkārša - kad pienācis ēšanas laiks, atslaukto pienu ielej pudelītē, saudzīgi liek bēbim mutē un sākumā paspiež knupīti, lai piens ietek, tad jau pats sāk ēst. Secinājums: režīms visiem atvieglo dzīvi, bet prasa lielu disciplīnu un reizēm arī upurus no mammas puses. Esmu "vecās skolas" piekritēja, lai gan arī tai ir savi mīnusi.
"Jaunā skola" - noteicējs ir bērns, kurš tiek barots pēc pieprasījuma dienu un nakti. Šo pieeju sākumā izvēlējos ar vecāko meitu, vēlāk tāpat pārgājām uz režīmu. Pirmie mēneši pagāja kā miglā, bēbis ēda dienu un nakti, reizēm pēc pusstundas, reizēm pēc piecām stundām. Šo pieeju (īpaši uzsākot piebarošanu) mēdz dēvēt par modē esošo bērna vadīto ēšanu, par ko daudzas mammas ir man neizprotami lepnas. Pēc dažiem mēnešiem šādā režīmā runāju ar ārsti, kura norādīja, ka nav labi, ka bērna kuņģītis darbojas gandrīz nepārtraukti, nezinot, kad sagaidāma nākamā ēdienreize. Tajos laikos mana metode bērna nomierināšanai bieži vien bija pielikt pie krūts, lai tik nečīkst, īpaši zobu nākšanas periodā. Zinu, ka "jauno skolu" mūsdienās atbalsta vairākums un uzsver masu mediji, tomēr mana pieredze liecina, ka bērnam un vecākiem draudzīgākailgtermiņā tomēr ir "vecā skola", kur vecāki ir "in charge", lai gan tas prasa disciplīnu un nepārtrauktu sekošanu līdzi režīma ievērošanai.
Pudeļbērni ir viena lieta, zīdīšana - cita. Tas nav viens un tas pats tomēr. Un bērna vadīta ēšana te vispār ieputrota ne pa tēmu 😀
Ja es zīdītu pēc režīma, ar pirmo varbūt nē, bet ar otro pilnīgi noteikti būtu klasiskā problēma "nepietiek piena". Izmantoju katru izdevību likt pie krūts.
Ārsti zina vairāk par barošanu ar pudeli, parasti arī visi viņu ieteikumi pamatojas uz to.
Tā jau ir, bērna vēderiņam tomēr vieglāk, ja baro regulāri. Draudzenes puikam traki, ka pieradis ēst pa nakti (10 mēnešu vecumā) ik pa 3 h un nekā nevar atradināt. Laikam viņai vajadzētu saņemties un sākumā paciest to traci pa nakti, kamēr pieradīs, ka naktīs nebaro, bet no malas viegli teikt.
Man gan šķiet, ka bērna vadīta ēšana vairāk koncentrējas uz to, ka bērnam dod pagaršot visu ko bērns veļas no vecāku šķīvja, kas faktiski ir vecā ēdināšas skola jaunā mērcē 😀