Vēlie staigātāji. Kā ar jūsu bērniem?

Kad man piedzima dēls ar prieku gaidīju katru viņa sasniegumu, bet viņš man bija nesteidzīgs un nedarīju visu kā pēc grāmatas. Bet svarā un augumā gan ņēmās kā pēc grāmatas. Biju arī pieteikusies šeit pat māmiņu forumā kur bija mana dēla vienaudži un tad redzot ka ne tikai mans dēls ir vienīgais kas nedaudz iebremzē , tad nestraucos. Arī daktere tieca ka viss ir kārtībā.
Rāpot dēls sāka 9 mēnešos, celties kājās 10 mēnešos un ap 11 mēnešiem arī sāka staigāt turoties pie mēbelēm. Taču pagāja pāris mēneši un vēljoprojām mīļākā pārvietošanās bija rāpot. Un kad jau bija 1g 2 mēneši visapkārt jau vienaudži staigāja un tad sāku uztraukties. Arī no vīramātes puses saņēmu ieteikumus ka viņas dēls sāka staigāt jau 9 mēnešu vecumā. Tik vēlāk pasakot ka ar staiguli. Centos viņas aizrādījumus laistgar ausīm un argumentēju ka staiguļus vairs neizmanto. Par laimi mana mamma tobrīd strādāja pie pediatra un mani nomierināja, ka bērns sāks staigāt kad tam būs gatavs. Un tā arī darīju atslābu.Un kad dēlam bija gandrīz 1g un 4 mēneši viņš vienā dienā sāka staigāt. Tā vienkārši bet stimula, bez staiguļiem. Kāds man bija prieks.
Tagad ar otru bērnu esmu mierīgāka. Šoreiz daudz vieglāk laižu visu gar ausīm.
Meitiņai šobrīd ir 1g un 2 mēn. , un staigā vien pieturoties pie mēbelēm, vai turoties pie manām rokām.  Vai utraucos, ka vēl nestaigā? Nē. Un ko daru ja man jautā vai staigā? Es atbildu ka , jā, jo viņa jau staigā .

Kad sāka staigāt jūsu bērni?
Vai saņēmāt jautājumus un komentārus no apkārtējiem vai staigā ? Kāda bija jūsu reakcija uz šādu jautājumu? 

Kā jūs atbildējāt uz "gudriem padomiem"? 

Bilde no: https://pixabay.com/p-345523/?no_redirect