Vasara ar Huggies

Sveiki, esmu Adrians un man rudenī paliks jau 2 gadiņi – esmu liels puika! Ļoti gribu sev to foršo vigvamu un arī gribu Jums pastāstīt kāda ir mana vasara. Sev vēlos vigvamu, jo tad man būtu vietiņa, kur varētu paslēpties no mammas un tēta un paspēlēties viens. Vigvams – tā būtu mana burvju pasaule, kurā es varētu iejusties kādā lomā, pasapņot, palasīt grāmatu un paspēlēties ar draugiem.

Šī vasara man ir ceļojumu vasara, jo mamma ar tēti nolēma, ka vajag nedaudz paceļot pa Latviju – iepazīt jaunas vietas un gūt pozitīvas emocijas, bet man galvenais ka nav jāsēž istabās, jo man ļoti patīk dzīvoties pa āru – rāpot pa zāli, pa smiltīm – tās nogaršot, izrāpot zemeņu vagas un paokšķerēt siltumnīcā, kas tur jauns izaudzis. Ikdienā, kad saulīte lutina un ir silti, lielāko daļu dienas pavadu spēlējoties ārā un karstajās dienās baudu vasaru savā krāsainajā un bumbām pilnajā baseinā – no tā mani nevar dabūt ārā ne mamma, ne tētis. Šad un tad paspēlējos smilškastē un pašūpojos šūpolēs, visvairāk man patīk kad tētis mani šūpina, jo viņš šūpina tik augstu cik augstu man patīk.

Pāris reizes nedēļā es ar mammu dodos ciemos pie kaimiņienes Alvīnes, kamēr mamma pļāpā ar manas draudzenes mammu, mēs abi stumdām rotaļu ratiņus, lēkājam pa mazu batutu un slidināmies pa slidkalniņu. Mamma mēģina pierunāt tēti, lai man arī tādu foršu slidkalniņu nopērk, cerams ka drīz man arī tāds būs.

(Dodamies ciemos un vienmēr līdzi mums ir mitrās salvetes Huggies)

Nedēļas nogales mums arī ir aktīvas, reizi pa reizēm mani apciemo brālēns no Rīgas, viņš man māca visādas gudrības, ko viņš samācījies dārziņā, uz svētkiem bija atbraukuši attālāki radiņi, kamēr lielie ēda sierus, pīrādziņus  - mēs mazie visu māju sagriezām kājām gaisā, pēc svētkiem mammai bij ko noņemties, lai visu savestu kārtībā.

Šovasar bija mans pirmais lielais ceļojums, braucām uz skaistu vietu, kur mājiņa bija uz mazas saliņas un apkārt ūdens vien un tādas tur bija daudz. Manuprāt, mamma jau rakstīja par mūsu ceļojumu blogā. Tur arī bija interesants bērnu laukums ar lielām šūpolēm, koka auto un visādām citādām lietām, kur var rāpties. Šajā izbraucienā es daudz ko redzēju. Redzēju pīles, gulbjus, stārķi un dino no koka un daudz ko citu, tas bija tai smukajā pilsētā un interesantajā dabas takā pie mājiņas, kurā dzīvojām. 

(Arī izbraucienos ar auto mums līdzi dodas mitrās salvetes)

Tad vēl šovasar bijām ciemos pie Omes un Opīša Latgalē un drīz brauksim uz Pāvilostu. Mamma ar tēti gribēja vieni uz turieni braukt un mani atstāt pie Omes un viņiem viņu plāns gandrīz izdevās, bet apstākļu sakritības dēļ es tomēr arī braukšu un redzēšu lielo jūru un daudz, daudz smilšu un vēl visādu brīnumu.

Lai arī vasara šogad nelutina, bet tā man ir bagāta ar piedzīvojumiem un jaunām emocijām. Bet es netikai atpūšos, spēlējos un priecājos par dzīvi, bet arī cītīgi strādāju - divreiz nedēļā dodos vingrot pie fizeoterapeites un vienreizi nedēļā mani mamma ved uz lielu vannu ar daudz, daudz ūdens un fantastiskiem burbulīšiem, mamma to sauc par pērļu vannu un rezi nedēļā dodos arī izjādē ar zirgu. Tas viss man palīdz mācīties staigāt un stiprināt līdzsvaru.

Aizmirsu pastāstīt, ko mamma liek somā, kad kautkur braucam vai dodamies pastaigāties. Nu tad tā – ja dodamies tikai pastaigāties vai ejam ciemos, tad mamma priekš manis paņem ūdeni, kādu garšīgu našķi un Huggies mitrās salvetes, kāa rī Huggies biksītes un kādu drēbju gabalu – ja nu nošmulējos. Huggies mitrās salvetes mums ir vienmēr līdzi gan auto, gan pastaigās, jo man patīk paspēlēties smiltīs un šad tad viņas nogaršot, tad mamma ņem talkā salvetes un ar tām noslauka muti un rokas, ja ūdens nav tuvumā. Bet parasti rokas un muti mēs mazgājam ar siltu ūdeni un bērnu ziepītēm, lai uz rokām nepaliek mikrobi.

P.S. Rudenī mani gaida liels notikums – došos uz dārziņu. Novēliet, man veiksmi!