Vai autiņbiksīšu nomaiņa ir sievietes pienākums?

Pirmajam bērnam vīrs pāris reizes autiņbiksītes laikam nomainīja, bet tagad jaunākajam to ir izdarījis precīzi vienu reizi.

Kad vīram vaicāju, kāpēc viņš tik izvairīgs ir uz pamperu nomaiņu, saņemu klusu atbildi, ka kā tad nu viņš to darīs, izdarīs kaut ko nepareizi utt. Smieklīgi jau. Vakaros, kad bērni tiek vannoti, parasti man tiek uzsaukts – atnāc nomazgā dibenu! Tas nozīmē, ka mūsu bēbim ir pilnas bikses un pirms likšanas vannā dupsis ir jāapmazgā. Bet vīriešu cilvēks taču ar savām zelta rokām tādu darbu nevar veikt. Sasmērēs vēl.

Vienu reizi gan. Nu, to vienīgo, kad viņam nācās apmainīt bērnam bikses, par to viņš man atgādina regulāri. Biju atļāvusies aiziet pie friziera un, iedomājaties tikai, pa to laiku bērns bija izdomājis pietaisīt bikses. Apzinoties, ka vismaz stundu vai pat vēl ilgāk nebūšu mājās, vīrs tomēr bija riskējis un mainījis bērnam biksītes.

Kad es pārnācu mājās no friziera, man jau pie mājas durvīm tika paziņots – viņš pakakāja, es nomainīju pamperu. Nu, malacītis, ka nomainīji, malacītis! Ko citu lai saka. Bet laikam nesagaidījis vajadzīgās uzslavas, tas tika atkārtots vēlreiz un skaļāk. Ar domu, ka ja nu es par šo varoņdarbu neesmu dzirdējusi. Nezinu, iespējams, vīrs gaidīja, ka es viņam pasniegšu par šo varoņdarbu medaļu vai arī kā īpaši cildināšu. Taču man tā (tāpat kā jums, mammas) tā ir tik ierasta ikdiena, ka biksīšu nomaiņa nešķiet vairs nekas īpašs.

Aleluja, mazulīt, ka Tev vismaz mamma nebaidās sasmērēt rokas. Savādāk, nāktos staigāt netīrās biksēs.

Vai arī jums ir līdzīgi, un vīrs cenšas izvairīties no bērna autiņbikšu nomaiņas?