Superbēbītes māmiņas dienasgrāmata: Tēta meitas 5. mēnesis

Neviļus ir atkal paskrējis mēnesis.. Ir ziema.. mazliet pārņem skumjas, kad vakarā tumsā lūkojoties ir redzamo tikai tumsas apspīdēti baisi mākoņi.. Gribas skaidras debesis un mirdzošas zvaigznes.. Gribas baltu sniegu un sapņu piepildījumu... Nostaļģija pārņem - bet tikai tajos mirkļos, kad palieku viena. kad mazā guļ, bet manu vīriešu vēl nav mājās! Tik pat ātri kā ir izaudzis mans dēls, kuram jau 10 gadi, arī meita izaugs.. un paliks liela.. un gribēs prom no mājām, nevis uz.. Vienīgā labā lieta, ka tagad - nekādu bēdu, viņa man ir, un esam viena otrai vajadzīgas nepārtraukti! Sarunas, dziesmas un smaidi - katru dienu no jauna un savādāk! 

Es dievinu tos mirkļus, kad viņa aizmieg pie manis.. Jo nu jau tas notiek reti. Viņai patīk gulēt savā gultiņā un rokās dzīvojas tikai līdz mirklim.. Tad, kad miegs ir klāt, ar visām varītēm mammai tiek paziņots, ka mazā grib gultiņā! Esmu jau mazliet priecīga par to, jo tad, kad mazā pa dienu tiek nolikta gultiņā, varu neko nedarīt :) Vai nu jau arī kaut ko padarīt.. šobrīd, ko darīt ir tiešām daudz, kaut vai tāpēc, ka gribās , lai ir svētki ne tikai citiem, bet arī mūsu mājās..! piparkūkas tiek ceptas katru otro dienu - vienu reizi priekš filmēšanas, nākamo - dēlam Ziemassvētku tirdziņam, tad atkal omei ko sūtīt uz Angliju! Un viss jau nebeidzas ar cepšanu vien :) Man patīk ''cackoties'' ar ēdienu - tad nu pipark;ukas tiek glazētas, rotātas un pušķotas kā nu vien mācēdams :) Ja par dēla Ziemassvētku tirdziņu, šķiet, ka pat mazliet pārcentos un vīrs jau smējās, ka tā jau esot rūpnieciskā ražošana un tas jau izskatoties pēc tā - kura mamma bērnam būs smakākas  piparkūkas sagatavojusi!! Ak, bet man tas tiešām tik ļoti patīk! Man pat visu laiku nākas sevi kušināt, mirkļos, kad dēls kaut ko dara pa savam, bet man šķiet, ka vajag savādāk! jā - un beigās vēl kūku uzcepu, lai jau dēliņam tiek :) Un viņam tik ļoti gribējās! Tad jau redzēs kā būs gājis manam mazajam biznesmenim! Ja par otru biznesmeni, kuras aprēķins pagaidām grozās par un ap ēšanu, gulēšanu un dauzīšanos - viņa cītīgi asistēja piparkūku cepšanas darbos! Iesēdināju viņu krēsliņa un uzcēlu sev blakus uz galda - lai skatās :) Iedalīju viņai arī atbilstoša izmēra mīklas rulli, kuru šoreiz viņa izlēma apēst, nevis ar tā palīdzību pagatavot ko ēdamu :) 

Nu jau visa māja atkal ir priecīga un ar dzīvi pamierināta - pirms nedēļas visi bijām apkrituši.. Burtiskā nozīmē! Klepus kā lieliem tā maziem.. Visvairāk jau žēl meitiņas, kurai vienkārši bija grūti un viņa jai nevar sev palīdzēt.. Tad nu centos kā vien varē'dama, lai mājiniekus dabūtu uz kājām. vīrs galīgi beigts, ne īsti paelpot, ne paklpot, briesmīgas galvas sāpes, bet viņš vismaz zina, ka jāguļ, jādzer daudz šķidruma utt.. Savukārt, viss, ko varēju darīt, lai palīdzētu mazajai - sildīt muguriņu, kājiņas un runāt to slimību prom. aizrunāju. jau pec divām dienām klepus bija praktiski pazudis! Tomēr sildīšanas procedūras turpināju - tik ļoti tās man patika.. meitiņa pie manis, ar karsta sāls zeķi uz muguras tā nu mēs abas sutinājām uz dīvāna - 3x dienā :) 

MĒS VEĻAMIES!!!!!! :) Tik ļoti to gaidījām - un IR IR IR ! Gaidot piektā mēnešā jubileju, viņa uzdāvināja dāvanu jau nedēļu pirms tās! Tas vienkārši notika! Tā čiks un it kā vienmēr viņa to būtu mācējusi! Es biju tik priecīga! Es smējos, šķiet pat iespiedzos - arī vīrs priecājās un mēs atkal un atkal no jau na ripinājām viņu atpakaļ un ļāvām viņai velties! Tik lepni mēs bijām, ka tajā mirklī, šķiet, ka neviens ietiepīgs tītars mums nestāvētu līdzās :) veļamies uz abām pusēm, uz kreiso gan mazliet slinkāk, bet tur jau mammītei ko pastrādāt  :) 

Un tagad, šķiet, ka pēc tam, kad mazā iemācījās apvelties - tad stipri veikli viņa sāk mēģināt visu ko jaunu!   mēģina sēties uzcelīšiemt lai uz tiem noturētos vai atspertos un palīdzētu dupsim tikt uz augšu.  mazās pēdiņas guļot  uz vēdera tik pa gaisu vien :) 

ak, un vannas prieki - skaidrs, ka mazā vanna ir par mazu! Vairāk ūdens pec ikvakara peldes paliek uz grīdas, nekā vannītē! Es tik spēju saukt dēlu, lai nes un liek uz grīdas jaunus un jaunus dvieļus :) 

Tēta meita! Nu jau laikam ejot arī es arvien biežāk atļaujos izkustēties ārpus mājas. Pāris reizes jau esmu izbraukusi arī pa darba lietiņām.. Nav problēmu paņemt meitiņu līdzi, ir vieta un tam piemērtoti apstākļi, tomēr lepnais tētis, pat pieprasa meitas palikšanu mājās ar viņu! Tik ļoti viņam patīk! Šķiet, ka ikviena sieviete dzīvē meklē tieši tik spēcīgu mīlestību, kāda šobrīd ir izveidojusies starp manu vīru un meitu! Viņa staro un viņš viņu dievina! 

 Tik daudz jaunu un interesantu lietu.. Mazā ļoti cītīgi apgūst ārpasauli un katra lidz šim haotiskā un nejaušā kustība ir kļuvusi par apzinātu darbību ar paredzamām sekām. ir noskaidrotas mīļākās rotaļlietas -tādas, kuras jebkuras raudas pārvērtīs smaidā, ja kaut kas nepatīk, tad mantas tiek lidinātas! Un tā kārtīgi! Vēl, ja līdz šim komunikācija ar mājdzīvniekiem bija stipri vien ierobežota, jo mazajai tas vienkārši neinteresēja tad tieši šis mēnesis kā liels lēciens komunikācijā ar kustīgu objeltu noķeršanu! Suņu skrējiens istabā vienmēr tiek sagaidīts ar spiedzošiem un tik ļoti lipīgiem smiekliem! Mazajai tagad ir divi, viņas izmēra četrkājainie draugi ar kuriem viņa nu jau tiešām pa īstam komunicē! Un viņi arī ir iemācījušies ar mazo saprasties! 

Jau mirklis un katra mājās ienāks gada gaidītākie svētki - Ziemassvētki, Vecgada vakars, Jaunais gads! 

Es zinu, ka sēdēsim pie galda un būsim lepni par sevi, par to, ka mums ir izdevies noturēties kopā, neskatoties ne uz ko! Mācāmies ik dienas.. no sāvām, no citu kļūdām.. Turam ļaunu prātu, tāpat piedodam un aizmirstam.. Gražojamies un smejamies...

Kā teicu savam nu jau lielajam puikam, kad viņš man aizrādīja par dusmošanos.. ''Dēliņ, mamma un tētis arī mācās būt labi vecāki, gluži tāpat kā Tu, centies būt paklausīgs un pelnīt labas atzīmes''.... - ne vienmēr sanāk. Bet mēs turpinām mācīties! Un ir labi, ka ir dēļ kā! 

Šis piektais meitiņas-  Kunkulīša, Susuriņa, Knipucītes(biezāk viņu saucam mīļvārdiņos, nevis vārdā - nu,  vecāki - jālabojas) - mēnesis, kurā meitiņa ieraudzīja vienu no skaistākajiem pasaules brīnumiem - sniegu,  tiek ierakstīts vēsturē, jo jau rīt taps kūka par godu piektā mēneša jubilejai :) Atkal cepsim ;) Un tad jau čāposim tālāk uz sesto ;) Tajā piedzīvosim pirmos Ziemassvētkus ar dāvanām zem eglītes, pirmo brīnumsvecīšu mirdzumu, pirmās Ziemassvētku dāvanas un pirmās Ziemassvētku vakariņas ar ģimeni.. Man ir mazliet skumji, ka manas māsas un mamma nebūs ar mani šajos Ziemassvētkos.. bet es nevaru ļauties skumjām, jo man ir sava ģimene. Pašai sava! Personīgā ģimene! un tas ir bezgala forši!

Cepiet Jūs mīļās arī - labus darbus un piparkūkas :) Ak, kā smaržo māja. Ak, kā sirsniņā ienāk siltums!! Mīlu savu ģimeni un turpināšu par to cīnīties un to sargāt! 

 *jebkāda veida šajā blogā ievietoto fotogrāfiju kopēšana, pārpublicēšana vai jebkāda cita darbība ar foto un publicēto informāciju ir aizliegta.