Seko līdzi Māmiņu Kluba projektam „Skat, kā es augu!”, kura galvenie varoņi ir Dmitrijs un Juna. Abi dzimuši 2016.gada augustā tikai ar vienas dienas starpību.
Dmitrijs, 8 mēneši
Tā ir taisnība, ko saka Žeņa (Junas mamma) - jo bērns vecāks, jo vairāk laiku spēj aizpildīt ar dažādiem sīkumiem. Te paslēpes spēlēt, te desu ietīt segā, izdomāt, kā izveidot šūpuļtīklu un kā tajā šūpoties, skapīti aizslēgt utt., utjp.
Un, kas pārsteidzošākais, viņam tas patīk. Ar to ko tikai bērnu nevar iepriecināt. Galvenais jau, lai neraud.
Juna, 8 mēneši
Juna pirmo reizi sēdēja zālē, pirmo reizi ieraudzīja zāli un pieskārās tai, taču tā viņā neraisīja izbrīnu.
Viņa ļoti smejas, ja mēs ar vīru skūpstāmies. Jāatzīst, pateicoties viņas reakcijai, mēs to darām aizvien biežāk, un tas ir labi arī ģimenes harmonijai.
Lēni, pamazām lien arī otrais zobiņš. Viens gan priecē – tas notiek ļoti viegli. Pfu, pfu, pfu, bet bez pārdzīvojumiem.
Pamēģināju viņai iedot grieķu jogurtu ar dārzeņu biezeni – iepatikās. Devu arī putru ar zemeņu gabaliņiem. Tiepās, taču ēda. Laiks laukā ir neprognozējams, tāpēc izlīdzamies ar dūnu vestīti.
Un vēl! Ja viņa ir blakus, taču Tu skaties telefonā vai grāmatā, viņa ar rociņu aizklāj konkurentu, bet pati nostājas priekšā un skatās sejā. Maksimāli tuvu. Tas ir ļoti smieklīgi. Sēdi, lasi un Tev pēkšņi sejā ielien Juniņa.