24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Lasīju jauno "Ievu" un vēlos pateikt paldies Ivetai Troalikai par franču stāstu "Jāsaka"! Latvieši tiešām atsevišķās situācijās var pamācīties, kad protestēt un teikt, kas nepieciešams, lai nenonāktu muļķa lomā.
Jāsaka, reiz pati šajā lomā nonācu, braucot sabiedriskajā transportā ar trīs mēnešus vecu zīdainīti ratos, kurš mazliet pavēdināja plaušas. Naivi domāju, ka tas nekas, ja bērns drusku "izsakās", jo tā taču viņi visi dara. Izrādās, ka sabiedriskā doma uzskata, ka mātei jādara viss, lai bērnu apklusinātu un uzreiz (interesanti gan, kā braucošā transportlīdzeklī kājās stāvoša sieviete var apklusināt brēcošu zīdaini) Man momentā uzklupa un aizrādīja, draudot ar to, ka laikam gribu, lai atņem bērnu (ja viņu tūlīt neapklusināšu). Uzbrūkošajai austrumslāvu tautības dāmai pievienojās vēl pāris personas. Izturēju publisko mobingu (divvalodīgu!) vienu pieturu no Ģertrūdes ielas līdz Dzirnavu ielai un tad izkāpu. Mani "draugi" apspriedās savā starpā, ka varbūt es krieviski nesaprotu un sāka "translēt" latviski. Protams, man vajadzēja braukt līdz galapunktam Ausekļa ielā. Tā vietā izlecu, cik ātri varēju, un centos neraudāt. Aizdomājos, cik mūsu sabiedrība ir iecietīga pret māmiņām ar bērniem, kas nu reiz būtu aizsargājamā grupa, lai veicinātu demogrāfiju un par to, KĀ apkārtējie pauž savas vajadzības.
Protams, ja kādam traucēja mana bērna raudāšana, par to pateikt varētu, bet ceru, ka cilvēki to iemācīsies izdarīt cieņpilnā veidā. Izcelt ratus man palīdzēja kāda jauna sieviete, kura stāstīja, ka arī pati ir divu mazu bērnu mamma un mani saprot. Viņa novēlēja man būt stiprai:) Prieks, ka vismaz kāds saprot, bet kāpēc jaunajām māmiņām jājūtas kā partizāniem, kas cīnās pret sistēmu? Kur ir mūsu iecietība?
P.S. Jā, un es neteicu neko pretī. Varbūt vajadzēja aizstāvēties, nevis izvēlēties bēgšanu, bet sapratu, ka ar uzbrūkošiem cilvēkiem dialogs nav iespējams, būtu tikai vēl sliktāk.
Kā jums, meitenes? Kāda pieredze ar bēbīšu pārvadāšanu/brēkšanu sabiedriskajā transportā? Vai mūsu sabiedrība ir iecietīga? Vai, jūsusprāt, mammas, kas momentā neapklusina bērnus, ir sliktas? Paldies par viedokli!
Komentārs par austrumslāvu sievietēm (un vīriešiem arī).
Pēc manas pieredzes tieši krievi ir tie, kas uzvedās pretīgi. Viņu attieksme lielākoties ir tā, kas arī liek domāt, ka visi krievi ir pretīgi. Un te nu varu pateikt, ka ir arī (reti, bet ir) normāli krievi. Protams, ir arī pretīgi latvieši.
Ne velti vārdam "krievs" ir negatīva nozīme. Krievi to ir panākuši paši ar savu attieksmi pret apkārtējiem.
Mamma88, Tu sildi manu sirdi😀
Paga, paga, kopš kura laika diskusija aizgāja no "nomierināt" uz "savaldīt"? Jūs laikam domājat, ka bērni ir kā mežonīgi dzīvnieki, kas jāsavalda...
Jā, bet par video zinu. Sviests. Tas tik tiešām ir bezatbildīgi.
Ir liela atšķirība starp nevar savaldīt vai nevēlas. Te nedaudz no citas "Operas", par bērnu savaldīšanu. Iesaku noskatīties.
http://www.tvnet.lv/zinas/mobilais_reportieris/665169-bezatbildiga_mate_lauj_maziem_berniem_ardities_braucosas_automasinas_salona
Āmen!
Un Tu pati sevi pazīsti tik labi, lai mierīga un nereaģētu uz kritiskiem komentāriem?🤣
Tā arī nesadzirdēju nevienu praktisku ieteikumu, kā rīkoties, ja autobusā nav sēdvietas, brauciens sastrēguma dēļ ieildzis, mazajam ir kļuvis karsti (jā, kombinezonu atpogāju, novilkt baidījos, jo nezināju, vai paspēšu uzvilkt, pirms jāizkāpj!!) un sagribējies pie krūts, bet es nesaprotu, kā paņemt viņu rokās, ja autobuss gāzē un bremzē, gāzē un bremzē tā, ka man ar vismaz vienu roku jāturas. Piedodiet, bet kušināšana un ratu šūpošana būtu tikai teātris, nevis reāls risinājums.
pareizi - tupēt mājās jau no sākta gala. Vai jau no dzimšanas barot ar maisījumu, lai varētu pudeli iedot un tādējādi netraumētu sabiedrību - tādi ieteikumi arī dzirdēti 😃
Nu slikti, ka nepazīst savu bērnu tik labi, lai varētu viņu nomierināt.
T.i., māte jau var DARĪT visu, lai nomierinātu, bet nav garantijas, ka BĒRNS, kas ir CITS CILVĒKS nomierināsies😃
Nepiekrītu. Neviena mamma nav supervarone, kas vienmēr spēs nomierināt savu bērnu. Mammai nav jāvar viss un bērns ir pavisam cita personība. Nu man kā mamai nav pogas, kuru nospiežot bērns nomierinās.
Par raudošiem bērniem sabiedriskajā transportā....
Vispirms, tie būs vienmēr.
Bet tie nebija manējie , kas raudāja . Man nav savas mašīnas, pārsvarā pārvietojamies ar sabiedrisko. Jaunākais pavisam mazā vecumā bija jāved uz Vienības gatvi no diezgan dziļiem laukiem. Viņš nekad neraudāja braucienu laikā. Arī vēlāk labs braucējs, bez niķiem un garlaikotības, labs ceļabiedrs 😀
Un ,piekrītu Lauviņai - savs bērns ir jāprot nomierināt.
Labi rūkts, lauva!
Piekrītu!
Pilnīgi piekrītu teiktajam.
Malacis ar savu viedokli! Piekrītu visam!
Man bija cita situācija - nebiju braukusi ar trolejbusu, ar ratiem iebraucu pa gala durvīm, kur, kā izrādās, tas nav paredzēts. Kas sākās! Pat ar spēku tante grūda ratus "kaut ku" (laikam citam pasažierim virsū, kurš atkal pretī). Kādas 5 tantes sāka bļaut virsū, bet izbraukt vairs nevarēja nekur... Ignorēšana nepalīdzēja, arī tas, ka mazā klēpī sabijusies skatījās uz kliedzējām. Tad nu pieklājīgi izskaidroju situāciju un laipni atvainojos - vairākkārtīgi. Pēkšņi visas sāka māt ar galvu un norima.
Bet jā, ļoti nepatīkama attieksme...
Visu dzīvi neieplānosi(t.sk. mazuļa vēdera izeju), plus bērni ir dažādi. Domāsim plašāk un būsim iecietīgāki viens pret otru.
"austrumslāvu tautības dāma", kas tā tāda? Krieviete? Kāpēc vispār nacionālais aspekts šajā stāstā jāpiemin?
Man liek smaidīt raudoši bērni.Esmu bijusi tādā situācijā, kad mazais grib izbļaustīties sabiedrībā un tās riebīgās sejas liek justies sliktāk. Varbūt māmiņa ieraudzīs to vienu smaidīgo un pati nesatrauksies.
Tādā ziņā esmu diezgan agresīva, ja kādam kkas nepatīk, tā ir viņu problēma. 😃
Es pati biju jauna māmiņa, man vecākais dēls dzima 19. gados un ar otru bērnu es paliku viena no brīža kad viņa piedzima. Atsāku strādāt, kad meitiņai bija 9. mēneši un katru rītu un vakaru braucu ar sabiedrisko transportu uz darbu un atpakaļ ar abiem bērniem. Bija rīti, kad meitiņa aizmiga uz rokām un es viņu nesu vairāk kā kilomentru uz rokām tikai tapēc, lai maziņai nebūtu jāraud no neizgulēšanās. Vienmēr mēs redzam sliktos tai otrā pusē, visi aizrāda visi slikti, bet pamats ir bērniņš kas raud, kam ir grūti un mūsu kā mammu pienākums ir darīt visu, lai to novērstu. P.S. Par apkakāšanos vai ēšanu runājot, vai tiešam trīs stundas nav laiks kad ieplānot braucienus ar bērnu un man jau liekās, ka Rīgā ir ļoti daudz iespēju bērnu pārģērbt arī ārpus mājas ( protams, ja nav sastrēgumu un nav iespējams tiešām izbraukt caur korķiem)
Par biezas ādas audzēšanu - jo ātrāk, jo labāk pašai mammai. 😉