Rūtas pirmais piebarojums

Sarkanās karotes stāsts

 Nezinu, kad, kur un kā es piedzimu. Zinu tikai, ka, pirms es nonācu savās mājās no veikala, es ilgi ceļoju. Manai jaunajai saimniecītei drīz būs 6 mēneši un Mammai, kas ap mani darbojās, šķitis, ka ir laiks nogaršot kādu biezenīti. Izrādījās, ka mans vārds ir Karote un, ka no manis gaida, ai, cik daudz! Man ir jāiesmeļ ēdiens un jānogādā tas mazās meitenītes mutītē, pie tam jāuzmanās, lai nekur nekas pa ceļam nenolīst!

 Mamma iztvaicēja kabacīti, sablenderēja to un iegūto biezenīti ielēja šķīvītī. Pa to laiku mazā Bēbe tika iesēdināta barošanas krēsliņā. Viņa izskatījās ļoti ieinteresēta un ar dzīvi apmierināta. Mamma iedeva viņai rokās paturēt mani! Mamma bija gatavojusies un zināja, kā izdarīt tā, lai es un ar ēšanu saistītie notikumi Bēbim iepatiktos. Galu galā - agrāk Bēbe bija ēdusi vienīgi Mammas pieniņu!

 Kad viss bija sagatavots, Mamma iemērca pirkstu biezenītī un pielika Bēbei pie mutītes. Mazā princesīte pakļāvīgi to atvēra un kāri nogaršoja. Tā kā mazulei jau bija zobiņš, Mamma smējās, ka viss tiekot uz kārā zoba. Nu pienāca kārta man. Mamma iesmēla nelielu daudzumu biezenīša un lika mani Bēbes mutītē! Mazā meitiņa, skatoties Mammai acīs, paklausīgi norija to, kas bija manī. Kamēr viņa sagaršoja, ko viņai dod, Bēbes sejiņa saviebās, tomēr mazule bija gatava apēst arī nākamo biezenīša daļiņu. Likās, ka viņa ēstu vēl un vēl, taču Mamma teica, ka pietiekot, vairāk ēdīs nākamajā dienā! Nu jau mazā Bēbe ir liela un ēd daudz ko, arī gaļu, putriņas un desertiņus, un esmu viena no galvenajām personām šajā svarīgajā procesā.

KONKURSS: Ko un kādēļ piedāvāji savam mazulim kā pirmo papildus ēdienu?