Pieredze - Grūtniecība (Gaidības) - 1. daļa

Katrai sievietei pieredze ir citādāka. Tomēr jebkura pieredze ir pieredze, arī ja tā ir negatīva. 

Vēlos izstāstīt savu pieredzi " No Līdz", "No A-Ž". (Jo mazā dāma jau ir ar mums). Laikam, vieglāk ar visu to dalīties tikai tad, kad šo pasauli mazulis ir aptaustījis, ieelpojis...

Ar vīru mazo brīnumu plānojām. Tomēr šis plānošanas posms bija emocionāli, psiholoģiski liels pārbaudījums. 
Biju vērsusies pie 4 dažādiem Ginekologiem. 
1. apmeklēju "Gaiļezerā", jo bija stipras vēdersāpes, kas nebija līdz tam novērotas. Tika minēts, ka tā ir izteiktāka ovulācija, un viss pēc apskates ir "kā pēc grāmatas". (Super...sirds miers iegūts.).
2. tika apmeklēts, kā savs Ginekologs (jo iepriekšējā šajā klīnikā vairs nestrādā). Izstāstot lielos dinozaura plānus - saņēmu briesmīgu attieksmi, jo redzi, biju ierakstījusi aplikācijā, kad bija pēdējās mēnešreizes...hmm... "Visam ir jābūt galvā nevis uz lapiņas". (jutos kā nepilnvērtīga sieviete, kas neprot plānot, lai arī darbs ir saistīts ar plānošanu). Tika minēts, ka Ginekoloģiski viss ir nepareizi (sirds formas dzemde), un izskatās, ka ir polipi, kas ir iespējams Onkoloģija. Ta dam.... pirmais zibens spēriens. (Kāpēc nevar teikt citādāk: ir iespējamība, bet jāpārbauda.... bet nocērt kā ar cirvi.) 
3. apmeklēju pēc 2. Ginekologa apmeklējuma. Šī ginekoloģe bija meklēta ilgi un dikti, pie viņas biju apskatē iepriekš. Bija mainījusi darba vietu. Pēc apskates biju kā tukšumā. (labāk nebūtu gājusi). Tika minēts, vēl trakāk: "Jā, viss ir nepareizi. Īsti nevar redzēt, bet vairāk teiktu pēc ragveida dzemdes, kas nozīmē, ka visticamāk stāvoklī nepalikšu, un ja arī palikšu, bērniņu zaudēšu."
Izejot no šīs pēdējās apskates... (labi, ka esmu psiholoģiski spēcīga personība, citam pēc tādiem vārdiem, pirmais tilts būtu mierinājums)... tomēr arī man bija tukšums...neticami, bet viss likās tik kluss... lai arī biju pilsētas centrā ap 17:00 vakarā...Tu vienkārši nedzirdi neko...nedz cilvēku soļus, nedz automašīnu rūkoņu...

Bija izmisums...šie vārdi šķiet paliek kaut kur zemapziņā, lai arī saprāts saka - paga, 3 ārsti un 3 dažādas versijas. Tomēr pateiktais kaut kur slēpās...smeldza, reiz pa reizei, pēc kārtējās nesagaidītās 2. strīpiņas.
Vīrs ieteica ierakstīt Māmiņu Klubā (jo aktīvi skatījos raidījumu), un uzjautāt labāku speciālistu. Tā izdarīju. Vairākas māmiņas ieteica apmeklēt Klīniku Auxillia Prima, dažas pat minēja Dr. Zani Krastiņu.
Riskēju 4. reizi.

4. apmeklējums bija jauks. Neviens vārds, ka kaut kas būtu nepareizi, tik darīšanas vaina. Viss ir ļoti labi.

Neticami. Varbūt tieši šie vārdi bija nepieciešami - lai manas iekšējās sajūtas kāds pateiktu skaļi - Ar mani viss ir labi. (Un nav jārok bedre, jo iespējams onkoloģija, vai nekad nebūsi mamma).

Lielisks apmeklējums. Un vēl lieliskāks tas bija var teikt pēc mēneša, kad sagaidīju blāvu, bet tomēr, 2. strīpiņu Grūtniecības testā.
Prieks bija neizmērojams....

Apmeklēju Dr. Krastiņu, nu jau ar jaukajām ziņām. Un USG parādījās maza mazītiņa Pupiņa... mazulis (vai kā sauc - Auglis).
Izdevās.

Tagad tikai vitamīnu deva...rūpes par sevi...
Miers...
Lai arī cik grūts bija sākums - 1. trimestris. - tomēr tik skaisti. Neskaisti skaistais...

Šausmīgi sala... varēju gulēt naktī ar divām biezām segām, vilnas zeķēm, vīra džemperi...un bija tikai silti...
Nelabums - tas pārgāja līdz ar 3. mēneša beigām. Tomēr šī sajūta, ka visu dienu ir nelaba dūša... nav nekas cits...tik nepatīkamā sajūta...
Sabiedrības nievājošie skatieni... sabiedriskais transports šajā ziņā bija kā katastrofa...Tu vari justies slikti, bet ja Tu izskaties jauna, tad Tev ir jādod vieta, visiem... Un ja ne...tad Tu esi slikti audzināts. (Hey, cilvēki, nevienam uz pieres nav rakstīts, vai cilvēkam ir slikti, vai tas ir stāvoklī, vai invalīds - runājot par dažādiem atgadījumiem, kad tiek piecelti pat jauni invalīdi, jo tā gribas dažiem).

Turpinājums sekos....

Foto no i-neta dzīlēm...