19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Un atkal es vēršos pie māmiņu kluba domubiedriem pēc personiskās pieredzes. Šoreiz par krūts pieniņa atslaukšanu. :)
Tā kā ir vasara, tad var rasties dažādas situācijas, kad bērniņu vajag pabarot, bet īsti nav iespējas to darīt ar krūti. Piemēram, garākās pastaigās pa āru, izbraucienos... Var gadīties, kad māmiņai kaut kur jādodas uz kādu brītiņu un jāatstāj mazulis kāda cita aprūpē... Un kādā no šādām situācijām, manuprāt, vajadzētu nodrošināties ar sava krūts pieniņa atslaukšanu kaut vai tikai priekš nodrošinājuma.
Lai arī cik šķietami nepieciešama piena atslaukšana varētu būt, ir gadījies lasīt, piemēram, forumos informāciju, ka tomēr to darīt nevajadzētu. Piemēram, bērns, ēdot no pudelītes, vairs nemācēs pareizi zīst krūti vai var vienkārši atteiksies to darīt.
Tāpēc gribētu dzirdēt jūsu, jauno un arī pieredzējušo māmiņu, viedokli un pieredzes stāstus uz šādiem jautājumiem:
Vai jūsuprāt pieniņu ir jāatslauc un reizi pa reizi jāpabaro bērnu no pudelītes vai tomēr nē? Kāpēc?
Un tām, kas to ir darījušas:
Kurā brīdī labāk atslaukt pieniņu?
No kāda bērniņa vecuma esat viņam devušas atslauktu pieniņu no pudelītes un cik bieži?
Kā var zināt, cik daudz jāatslauc un jāatstāj uz vienu ēdienreizi?
Varbūt ir vēl kaut kas, ko jūs gribētu ieteikt šajā jautājumā?!
Paldies! :)
* ne ilgāk kā 2-3 h
(automātiskais teksts kko saviedokļaeidoja)
Man likās tūkstošreiz vienkāršāk to +- gadu būt prom no bērna nākotneie ilgāk kā 2-3 h un likt viņu pie krūts tad, kad redzu vajadzību, nekā ņemties ar atslaukšanām, pulksteņlaikiem (kāda velna pēc un, galvenais, kādā veidā uzzināt, vai piens jau vēderā pārstrādājies? JA (uzsveru) nav problēmu ar vēderu)?), ņemšanās ar gramiem un pieradināšanām pie pudeles. Es saprotu, ja ir paredzama vajadzība (studijas, darbs, vēl kkas regulāri ieplānots), bet citādi hipotētiskas vajadzības pēc neredzēju iemeslu iespringt uz paralēlu barošanu no pudeles. Bērna pusotra gada vecumā itin mierīgi atgriezos darbā uz pilnu slodzi, plus brīvi papildus izklaides, organizējot pieskatīšanu, līdz tam barojot ar krūti pilnīgi pēc pieprasījuma.
Vislabāk, ja gribas, lai pieniņš būtu vairāk, tad atslaukt pirms barošanas ar krūti, jo pēc tam atslaucot būs mazāk, bet mazajam pieniņš no krūts pietiks, jo viņš spēs izsūkt vēl, ko nevar pumpītis.
Un ja atslauc ar pumpīti, piens nemazināsies un nevairosies vairāk kā vajag. Vismaz manā praksē tā vēl nav bijis.
Man arī daudzi teica, ka jo ilgāk barošu no pudeles, jo ātrāk mazie atteiksies no krūts vai arī ka atslaucot zaudēšu pienu, tas neražosies. Viss ir pilnīgi un galīgi pupu mizas, tas viss ir tikai mammu galvās. Ja mamma gribēs, lai mazie ēd krūti, pat ja baros no pudelītes un gribēs lai piena upes plūst, viss būs.
Maniem mazajiem ir 3 mēneši un 1 nedēļa jau, kopš viņu dzimšanas atslaucu savu pieniņu un baroju ar atslaukumu. Pirmos 2 mēnešus mūs ģā lika ēst tikai no pudelēm manu atslaukto pieniņu, jo neņēmās svarā. Tikai naktī drīkstēju iedot krūti, bet mani mazie susuri reti kad naktī modās un prasīja ēst, ja konkrēti 1-2 reizes mēnesī tādi brīnumi mēdza notikt un tieši pa miegam viņiem ne visai labi izdevās šī krūts ēšana, dienā jā, bija ok, tikai nedrīkstējām. Otrajā mēnesī bija tās pašas pudeles ar noteiktu devu, bet drīkstēju jau brīvāk, devu arī pa dienu krūti un mazie krūti ēda daudz labāk nekā pudeli. Tad nu mums šobrīd ir tā, ka no rīta pirmā maltīte noteikti ir no pudeles, un arī uz nakti ēdam tikai no pudeles, lai punčuki būtu pilni (ēdam pēdējo reizi 21). Pa dienu, kad esam savās mājās, tad pupojamies uz nebēdu, bet tad kad ir ēdienreižu laiki. Kad ir ciemiņi vai esam pie otriem vecvecākiem, tad visu dienu lielākoties sanāk atkal pudeļošanās. Tas nozīmē, ka mammai biežāk jāatslauc pieniņš. Bet ja pa dienu pupojamies, tad agri no rīta tiek atslaukts pieniņš un vakarā pirms mamma iet gulēt, lai arī nakti ir viegli gulēt un nelīst piens aumaļām. Maniem mazajiem pupošanās patīk daudz labāk par pudelēm.😀
Ja dodu krūti un jūtu, ka mazie nav visu izēduši, ņemu pumpīti un atslaucu, esmu citādi 2 x jau iedzīvojusies sāpīgā piena sastrēgumā.
Un man arī ir izveidota piena banka, saldētavā saglabāts pieniņš reizēm, kad mazie jāatstāj ar kādu, vai arī piena krīzes laikā ir noderējušas rezerves.
Par to kā zināt cik daudz dot no pudeles. Te būs kā dr.aprēķina devas.
Jaundzimušo ēdina katrai 3—3 1/2 st. dienā ar 6—6 1/2 st. pārtraukumu naktī.
Pirmā ēdināšanai reize parasti ir plkst. 6 no rīta, pēdējā — plkst. 23.30 vai 24 naktī. 1. mēnesī bērns naktī ir ļoti nemierīgs un nav nomierināms, pēc konsultācijas ar ārstu var iekārtot vēl vienu ēdināšanas reizi naktī; tas gan nav vēlams, jo arī mātei nepieciešama atpūta.
Ja bērnu baro ar krūti, ēdināšanas laiks var svārstīties par 30 min. uz vienu vai otru pusi. Svarīgi tomēr ievērot, lai jauna barība nenonāktu vēl neiztukšotā kuņģī. Ja zīdainis saņem mātes pienu, tā kuņģis parasti iztukšojas 2—2 1/2 st. laikā.
Pirmajos 3 mēn. zīdaini parasti ēdina 7—6 reizes diennaktī, 3—5 mēn. vecumā — 6—5 reizes un no 5 mēn. vecuma — 5 reizes diennaktī. 1. g. beigās pāriet uz 4 ēdināšanas reizēm dienā ar 11—12 st. pārtraukumu naktī.
Kopējais barības daudzums diennaktī zīdainim ir šāds:
10 dienu līdz 1.5 mēn. vecumā — 1/5 ķermeņa masas;
1.5—4 mēn. vecumā — 1/6—1/7 ķermeņa masas;
4—6 mēn. vecumā — 1/7—1/8 ķermeņa masas, bet tilpums nedrīkst pārsniegt 1 l. Piem., 1 mēn. vecam bērnam, kura masa ir 4 kg, diennaktī jāizēd 750—800 ml; ja bērns ēd 7 reizes diennaktī, tam katrā reizē jāizēd 110—115 ml.
To masu aprēķina tā, ja zīdainis sver minētos 4 kg, un ēd viņš, piem., 8 x diennaktī = 4000 : 8 = 500 ml diennaktī jāuzņem, šo rezultātu izdalām uz ēdienreizēm 500 : 8 = 60 ml vienā ēdienreizē.
Manējie mazie sver 5,6 kg un vienā ēdienreizē izēdam līdz 160 - 180 ml, ēdam 5-6x diennaktī.
Diennakts laikā atslaukto pieniņu var sajaukt kopā, gadījumā ja pietrūkst vajadzīgajam tilpumam (protams, ja piens pareizi uzglabāts). Saldēto ar atslaukto gan labāk nejaukt kopā.