Pārvākšanās ar mazuli

Nu jau 2 nedēļas par jauno mājvietu saucas Imantu. Pārvācāmies šurp no otra Rīgas gala- Mežaparka. Kāpēc tāda izvēle? Ko ņēmu vērā izpakojot mantas, jo šīs taču pirmā reize pārvācoties kopā ar mazuli!

Lai gan Mežaparks bija jau iemīļots ar savu mieru, zaļo vidi un klusumu, viens no iemesliem, kāpēc nolēmām mainīt dzīvokli, bija bērnam labvēlīgāka vide. Jau biju pamatīgi sagurusi no putekļu kalniem iepriekšējā dzīvoklī-  iepriekšējo īrnieku nolaidība. Putekļi jau ir normāli jebkurā mājā, bet ne tādos daudzumos, ka pat pēc grīdas izsūknēšanas un izmazgāšanas šķiet, ka vēl ir krietni netīrs. Apzinoties, ka mazais tūlīt, tūlīt, rāpos, gribējās ko krietni labāku. Arī no mazās vannītes esam jau izauguši un esošā duškabīne nebija piemērota mazuļa mazgāšanai. Tagad mums ir superīga dziļā duškabīne, kur mazais vannojas ar lielu patiku. Imanta mūsu ģimenei ir pilnīgi svešs rajons, bet nākamais aspekts dzīvesvietas maiņai- ak, jā! Nav daudz palicis, kad mammai atkal jādodas uz darbu. Ofiss pārceļas uz šo galu, gribēju būt tuvāk, jo būtu grūti apvienot bērna nogādāšanu dārziņā un vēl pēc tam stundu pavadīt ceļā uz darbu ar sabiedrisko tramvaju. Dzīvojot Mežaparkā, līdz tuvākajam lielveikalam bija mērojams krietns ceļa gabals, bet te- viss "pa rokai", ļoti ērti. Nav nepieciešams tēti pēc darba vēl sūtīt uz veikalu, jo visur ar mazo varam ērti piekļūt paši. Tagad nav jābrauc cauri visai Rīgai, braucot uz laukiem pie omēm, īpaši, ja mazajam nepatīk sēdēt autobeņķī.

Mantu sapakošanu sāku pamazītēm, brīžos, kad mazais gulēja. Kā pēdējo atstājām bērna gultiņu, pāris drēbītes, taču pārvācoties, šīs lietas izpakojām pirmās. Ja iepriekš pat pēc bērna piedzimšanas istabas iekārtojumā daudz nekas netika mainīts, tad izpakojot mantas jaunajā dzīvesvietā, rūpīgi izdomāju, kur , ko labāk novietot. Zemākajos plauktos un skapīšos novietoju dvieļus, grāmatas, drēbes- nekādi šūšanas piederumi vai medikamenti, kā tas bija iepriekš. Spēļu stūrīti izveidojām attālāk no TV, lai nerastos kārdinājums, savukārt, pašu TV pievienojām pie sienas.

Pārvākšanās ar 7 mēnešus vecu bērnu patiesībā neizrādījās tik grūta, kā biju iedomājusies, bet laikietilpīgāka gan. Nedaudz vairāk laika vajadzēja pavadīt auto pārbraucienos, bet visādi citādi mazais ļoti labi pielāgojās jaunajai videi.

Patiesībā esmu pat ļoti apmieirnāta ar mūsu izvēli. Staigājam un atklājam sev jaunas pastaigu vietas. Varbūt kāda Imantas māmiņa var ieteikt foršas pastaigu, apskates vietiņas?