19.04 18:15-20:45
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Ar pirmo bērniņu centos saplānot laiku tā, lai laikā, kad mazulītis vēlas ēst, es noteikti būtu mājās, jo kā gan es atļaušos viņu zīdīt publiskā vietā. Nja, bija man sajūta, ka māmiņas, kuras mazo baro ar krūti publiskā vietā, ir kaut kas nenormāls, jo tā taču neviens nedara, tā nedrīkst, tas nav pieklājīgi. Apkārtējo nosodošie skatieni it kā es sēdētu uz soliņa atkailinājusies pilnīgi kaila, piedevām, pusplika dejotu kādu aborigēnu deju.
Nezinu, iespējams, pa šiem gandrīz pieciem gadiem sabiedrība ir mainījusies, bet visticamāk, ka mainījusies esmu es pati. Esmu izaugusi no tās nedrošās meitenes, kura vienmēr domāja, ko gan par to teiks citi, līdz līmenim, kad citu runas un skatieni ir vienaldzīgi.
Tāpēc ar mazo meitiņu droši dodos laukā un, ja ir nepieciešams, laukā arī pabaroju. Piesedzoties ar barošanas lakatu vai sedziņu, mazulīti pabaroju turpat parkā uz soliņa, lidostā, pludmalē vai kafejnīcā.
Es vairs nekautrējos būt mamma, kas zīda savu mazuli. Tāpēc man vienmēr ir līdzi Avent zīdīšanas lakats (to varēja iegūt, apmeklējot Māmiņu Kluba Vecāku skolas kursus) un nepieciešamības gadījumā, kad esam ārpus mājas ilgāk, vai arī Fejiņa nokomandē, ka vēlas ēst, droši piesēžu kaut kur maliņā un pabaroju savu mazo.
Līdz šim neesmu manījusi nevienu manā skatienā vērstu nosodošu skatienu. Iespējams, vairs tiem pat nepievēršu uzmanību, tāpēc arī nepamanu. Tāpēc tām mammām, kuras no tā kautrējas, domā, ka nāksies saskarties ar citu nosodījumiem, iesaku mazāk domāt par citiem, bet vairāk koncentrēties uz savām vajadzībām, mazulīša un savu labsajūtu un laimi.
Vai Tu savu mazulīti mēdz barot publiskās vietās?
Reizēm nav iespējams. Piemēram, piens ražojas tik daudz, ka izlaista zīdīšanas reize jau draud ar sastrēgumu krūtī (barot no pudelītes un vēl atslaukt ārpus mājas??) Vai arī tieši pretēji -jāraugās, lai bērns to krūti zīstu pie katras izdevības, lai nebūtu piena krīžu. Tad vai nu baro, kad vajag, vai nu sēž mājās.
Un ar vienu bērnu vēl spēju saplānot gandrīz visu, bet ar diviem... plāni ietver vienkārši nestresainu pazīdīšanu vajadzības gadījumā, piemēram, bērnu laukumiņa malā, kamēr trīsgadnieks tur rotaļājas. Jo visi citi varianti personīgi MAN būtu lielāks čakars un stress 😉
Ja mammai zīdīšana ārpus mājas sagādā stresu, protams, jāmeklē citi risinājumi, nestrīdos un ar vispārīgiem padomiņiem nemētājos.
Es personigi esmu cilveks, kas visu saplano, ari to vai man bus berns arpus majas jabaro, lidz ar ko es atslaucu pienu lidzņemšanai. Manuprat ir iespejams padomat par kaut kadam lietam lai viss butu ok un tad nebus jasatraucas par cilveku skatieniem vai sedesanu un barosanu tualetee!
Ir paris reizes gadijies, bet ta es neeju ar doma, ka ja nu kas,pabarosu ara. Es pati nejutos tadas situacijas komfortabli.
Ar pirmo arī baidījos, ar otro - dzīve piespieda. Un neklāju neko bērnam uz galvas, nepatīk man tā.
Piedomāju pie sava apģērba - speciālo zīdīšanas nenopirku, jo nekas neiepatikās, bet ļoti labi derēja krekliņš + jaka, tad krekliņu paceļ uz augšu, jaka nosedz vidukli un sānus, vēderam priekšā atkal ir bērns. Neviens neko lieku neredz. ja vien atklāti nelūr virsū visu laiku. Un parasti baroju, kājās stāvot un drusku šūpojoties, ja sēdēju, tad mazais parasti bija nemierīgāks. man liekas, ka lielākā daļa vispār tad pat nepamanīja, ka baroju. Nekad nekādus komentārus nesaņēmu, ne dusmīgus skatienus - tie visi briesmu stāsti, manuprāt, ir tiešām tikai atsevišķi gadījumi, neveiksmes, vai pat pārspīlēti.