Nabiņa kā maza aliņa

Vienmēr izbrīna Māmiņu kluba izdoma jauno tēmu izvēlē. Nabiņa! Super! Man gan ir, ko teikt!

Man vienmēr ir patikusi mana naba - tā ir skaistas formas, nav kā izlīdusi ādas kroka. Katrā gadījumā man no tās nav jākaunas. Pat grūtniecības laikā tā neizspiedās uz āru, jo ir pietiekami dziļa.

Vīram ir ļoti līdzīga naba. Tikai nedaudz spalvaināka un ar lielāku tendenci sakrāt dažādas krāsas vilnu;)

Mūsu mazulim, kuram šobrīd ir 5 mēneši, arī ir skaista nabiņa. Sākumā gan ta nešķita, it sevišķi, kad no tās karājās briesmīgā nabas atlieka, kas smakoja un nokrita tikai 7.dienā.

Brr... Meitai pirms 6 gadiem gan to noņēma jau pirms mājās laišanas. Ja vēl pēc tam tā vieta nebūtu jākopj, tad es saprastu, bet tagad uztraukumi lielāki nekā ieguvumi.

Pēc mēneša ar vairākām sūdzībām nokļuvām pie ķirurga. It kā starp citu viņš teica, ka dēliņam ir neliela nabas trūce un ka būtu ikdienā naba jālīmē ciet, tad tā varētu būt skaistāka. Un aizlīmēja. Tā tas izskatījās.

Tomēr sapratām, ka tādas eksekūcijas ir par traku un neko nelīmējām. Un šeku reku - mūsu mazuļa nabiņa tagad - skaista un bez jebkādas trūces!

Tā ka tas ir mūsu nabiņas veiksmes stāsts:)