Mūsu tētis- mūsu sargātājs!

Mūsu Tētis noteikti ir pats LABĀKAIS!

Kad bērni mums ar vīru pat ne vēl prātā bija, tad jau zināju, ka viņš būs labs tētis mūsu bērniem, viņā jau tad bija tas sirsnīgums, mīlums, līdzjušana ikvienā sīkumā, spēja būt vājam un tajā pašā laikā būt spēcīgam vīrietim, stiprajam plecam uz kuru vienmēr varēs atbalstīties un kurš vienmēr no visa tevi aizsargās.

Arī par to, ka šis cilvēks būs labs tētis saviem bērniem, man lika noprasts viņa attiecības viņa ģimenē. Viņam ir liela ģimene un viņš no 3 bērniem ir vecākais tajā, kas jau nozīmēja, ka viņš ir iemācīts rūpēties par kādu un dalīties. Viņu rados visas ģimenes ir spēcīgas, no viņām staro tāds labestīgums, savstarpējā cieņa un mīļums.

Kad gaidīju pirmo meitiņu, viņš vēl īsti laikam nesaprata, kā mainīsies mūsu dzīve, tikai pēc piedzimšanas viņš sāka uz visu skatīties citām acīm, likās, ka pat uz mani. Pirmās meitiņas pieteikšanās arī bija, kā saka iegansts, mūsu kāzām, jo jau nākamajā dienā pēc priecīgās ziņas saņemšanas, sekoja gredzens un bildinājums.

Vīrs arī bija tas, kas mudināja domas uz otru bērniņu, bet tikai pēc neskaitāmiem lūgumiem un sarunāt 3 gadu garumā, es uz to saņēmos. Tētis savā dzimšanas dienā saņēma apsveikuma kartīti ar pozitīvu testu;-))) Domāju, ka tā bijusi viņa labākā dāvana līdz šim!

Tētis lika uzsvaru, ka šoreiz grib dzemdībās piedalīties un to nenožēlo ne mirkli, jo pat pēc gandrīz pus otra gada, vēljoprojām visiem stāsta aizkustinošās dzemdības, cik satraucoši ir pirmajam viņu ieraudzīt un sagaidīt, kaut gan arī stāsta, cik daudz sievietei ir jāiziet cauri un kas jāpiedzīvo, lai sagaidītu mazo brīnumu;-)

Un tagad šķiet arī maniem bērniem, tas ir cilvēks uz kuru noteikti varēs paļauties, kurš vienmēr tevi pažēlos, palutinās, samīļos, paspēlēsies...un tā tik varu turpināt.

Un ziniet? Jūs droši vien prasīsiet, kā es to zinu? Es katru dienu bērnu acīs redzu to skatienu un arī tēta acīs redzu to pašu. Un ir bijusi situācija, kad esmu redzējusi ko tādu tēva skatienā, kad liekas, nu nekas aizkustinošās par to nekas nav.

Tētis piedalās it visur, piedalās meitiņas deju mēģinājumos, pēc tam deju konkursos viņu atbalsta.

Tētis meitiņas ved sēņot, makšķerēt, pat mazo 1.5 gadus veco meitiņu jau ir iepazīstinājis ar makšķeri, liek puzles, spēlē bumbu.

Braucam kopīgās ekskursijās, kurās rūpes un gādību uzņemas viņš, ļaujot mammai atpūsties..

Mūsu tētis ir apveltīts ar lielisku humorizjūtu, un, pateicoties tai, esam no dažādām dzīves situācijām izgājuši cauri ar humoru.

Katru vakaru tētis nāk mājās ar 3 klauvējiem un, meitiņas to izdzirdot, spiedz pa visu māju un sauc tēti. Un pašā vakarā notiek sacensības par tēta uzmanību, abas noguļās virsū un abas tētis spiež, cik nu kura vairāk saspiedīs.

No savas puse, kā mamma, varu būt tikai pateicīga viņam, viņš ir bijis mans atbalsts bērnu audzināšanā, kaut gan dažreiz mūsu viedokļi nav saskanējuši, tomērm, mēs esam vienmēr nonākuši pie kompromisa. Vīrs ir cēlies naktī pie bērniem, taisījis ēdienus, mainījis pamperus, cīnījies ar ārstiem, pavadījis dienu viens pats tikai ar bērniem.

Mūsu dāvana tētim!
Tā vienreiz jau ir bijis, bet pirms 5 gadiem un to gatavoju ar pirmo meitiņu, pareizāk sakot, tikai es, tagad gatavošānā piedalijās arī vecākā meitiņa.

Nepieciešamie materiāli: balts un sarkans kartons, šķēres, parastais zīmulis, līme vai kas cits stiprināšanai pie sienas, sirds šablons.

Ko mēs darijām?

1. Uz kartona uzlikām sirds šablonu un izgriezām to, kopā vajag apmēram 10 baltas un 10 sarkanas sirdis.
2. No sarkanā kartona izgriezām burtus, lai sanāktu teksts "TĒTI, MĒS TEVI MĪLAM!"'

8. septembrī liksim tētim kaut kur iziet un tad visu liksim pie sienas. Kopskats izskatīties, kā pēdējā bildē.

Mūsu tētis - pats labākais: iesūti fotoblogu un laimē