Mūsu dažādie rati un dzīvesvietas.

Mans mazais kopš dzimšanas ir paspējis dzīvot jau trīs vietās un līdz ar to arī nomainīt 2 ratus, kāpēc tā? 

Vispār jau par ratiem sāku domāt kad tik tiko paliku stāvoklī . Biju gatava jau sriet uz veikalu un pirkt pirmos ratus kurus noskatīju. Tie bija apēram šādi.

 Krāsa ar šāda, tiebija 3 vienā, ja tobrīd man būtu tik daudz finanses , es būtu tos nopirkusi, bet par laimi mani no pirkuma atturēja vīrs. Un tā nu šos ratus nenopirku. 

Kad jau nāca tuvāk laiks dzemdēt mana draudzene man atdeva ratus kas bija viņas dēlam. Tie bija apmēram tādi kādus gribēju. Ar stabilu rāmi , čertiem riteņiem un iepirkumu grozu apakšā. Papildus bija ļoti patīkama funkcija, ka rokturi varēja mainīt vietām vai nu priekšā vai izmugurē.  Rati visurgājēji.  Tā kā dzīvoju otrajā stāvā sākumā uztraucos kā varēšu staipīt lejā jo kāpņu telpā turēt nevarēju un mašīnā ar nebija kur ielikt. Tad nu pa laimi kaimiņš piedāvāja turēt ratus viņa garāžā kur viņš turēja tikai mantas . Tā nu man ratus staipīt nevajadzēja tik atlika nest bērnu. 

Man likās ka rati ir visurgāgēji viegli manevrēt, netraucēja ne smiltis , ne bruģis. Līdz brīdim kad nomainījām atkal dzīvesvietu. Šoreiz dzīvojām privātmājā un ratus varēju turēt vai nu lapenē vai iekšā. Bet tad pienāca ziema. Un lai gan mūsu rajonā ne īpaši tika tīrītas ietves un ielas tomēr ar šiem ratiem izbraukt varēju. 

Bet šo dzīvesvietu nomainījām pret citu un nu tiku pie ceturtā stāva. Lai cik ļoti man patika šie rati sapratu ka šos uz ceturto stāvu neizstaipīšu. Un tā nu dabūju mainīt ratus uz citiem un tiku pie šādiem ratiem, kurus arī daeva, bet šie stāvēja pie manas mammas, jo viņa dzīvo tālu no mums un lai nebūtu katru reizi jāved līdzi ratus tad nu mums bija divi rati. Un kad pārcēlāmies tad mainījos ar mammu un mums ir šādi rati. 

Vieglāki nekā pirmie rati ir un tā kā nebija iespēja turēt kāpņu telpā , jo tā ir šaura un arī ratiņu telpa nebija tad nācās staipīt ratus augšā. Turēju ratus uz balkona.  Bet jo bērns kļuva aktīvāks man bija grūtāk kopā ar viņu nokāpt un uzkāpt . Atstāt vienu baidījos, tad nu meklēju risinājumu un atcerējos ka man ir ķengursoma. To izmantoju vien tik daudz lai kopā ar ratiem un bērnu nokāptu un uzkāptu pa trepēm. Par laimi gadījās arī izpalīdzīgi kaimiņi kas reizēm palīdzēja vai nu uznest vai nonest ratus. Vīrs nevarēja palīdzēt jo strādāja, bet gaidīt līdz vakaram ar nevarēju, jo strādāja vīrs līdz vēlam vakaram. Tānu pāris mēnešus staipīju gan ratus gan bērnu uz 4 stāvu līdz nomainījām auto. Beidzot ratus varu turēt mašīnā un man nav viņi jāstaipa. 

Man pieredze un ieteikumi ir šādi:

Pirms pērciet ratus padomājiet vai bērnam būs ērti un svarīgi kad bērns dzims, jo jāskatās vai kamēr bērns gulēs vai ietilpst kulbā.  Vai var mainīt kulbai virzienu, vai varbūt var mainīt roktura virzienu. 

Platums, ne visos liftos var iekļūt ar ratiem, tapēc ja dzīvojat mājā ar liftu , izmēriet vai tiksiet ar ratiem liftā. 

Riteņi. Man ir bijuši divi veidu rati ar standarta četriem riteņiem un ar priekšā 2 rotējošiem . It kā pirmā brīdī liekas ērti ka viegli manevrēt. Bet esmu ar šiem braukusi gan pa bruģi , gan smiltīm, gan sniegu. Teikšu tā viegli nav rotē riteņi, bet ja nofiksē tad stūrēt vēl grūtāk. Man labāk patika stabili lieli riteņi ar kuriem var izbaukt visur. Bet šis protams ir arī gaumes jautājums. 

Svars un salikšanas iespēja. Rūpīgi jāapdomā cik smagi ir rati un kā viņus stiepsiet. Jo dzīvojot 4 stāvā to jūtu jo jānes rati , bērns un iepirkumi. Protams ja ir pirmais stāvs tad nekādu problēmu vien pāris pakāpieni, bet arī tie ir jāpārvar.  Pie salikšanas iespējas varu vēl pieminēt svarīgu faktu kā ratus ielikt auto. Jo pirmos ratus bija grūti ielikt mašīnas bagāžniekā ,jo mašīnas bagāžnieks bija par mazu, nācās ņemt not katru reizi riteņus.  

Kur turēt ratus. Ja dzīvoklī vai tie netraucēs iet tiem garām? Vai tos var ēri salikt? Esmu turējusi gan garāžā, gan mājās, gan uz balkona. Bet šobrīd turu mašīnā un nevienam netraucē , bet man ērti izņemt. 

Lai arī jums izdodas atrast jums labākos risinājumus.