Mēs rāpojam vēl šobrīd

Mani bērni ar rāpošanu ilgi neaizrāvās. Edgars ļoti ātri uzsāka savas staigātāja gaitas, tas notika nepilnos 10. mēnešos. Viņš no stāvokļa sēdus uzreiz stiepās uz augšu.

Kristiāna sāka rāpot astoņos mēnešos arī pēc tam, kad bija sākusi griezties no sēdus stāvokļa un mēģinājusi stāvēt. 

Ar Katrīni rāpošanas prieki sākās ap septiņiem mēnešiem, mēs to darījām slinki  toties mums patika ieņemt rāpošanas pozu un šūpoties.  Bija skaidrs, ka te nepieciešams kāds papildus stimuls un es tādu atradu.

Tā kā man bieži sāp mugura, izlasīju Ziņģītes grāmatā par rāpošanu un atmetu kaunu un metos rāpus kopā ar Katrīni, tā mēs soļojām pa māju un tēlojām kaķīšus un citus dzīvnieciņus. Katrīne ļoti ātri saprata, ka labāk ir tad, ja rāpo kopā ar viņu tētis, jo tad viņš ātri kļuva par zirdziņu. Šīs izklaides pastiprināti mēs piekopām kad Katei bija gadiņš. 

Sakiet vēl, ka no mazuļiem nav ko mācīties, es konstatēju, ka pēc rāpošanas man nesāp mugura, šī jaukā prasme man palīdzēja, kad salauzu pēdu, visus mājas darbus kopā ar savu nu jau paaugušos mazuli darījām rāpus. Es mazgāju grīdu, bet Katrīne rāpoja pēc mazās slotiņas, vai mantas lika pa vietām. Viņa bija vienkārši sajūsmā, ka mamma ar viņu rāpo. 

Ievēroju, ka Katrīne sāka pastiprināti rāpot tieši tad, kamd mēs to darījām kopā, viņai patika rotaļas rāpus, vēlāk viņa rāpoja pakaļ kaķiem , neteikšu, ka kaķis par to bija sajūsmā, bet toties Kates prieks bija neizsakāms, jo varēja ņaudēt un riet. 

Es noteikti teikšu, ka tā ir ļoti dīvaina sajūta, bet bērnam ir ļoti svarīgi ne tikai sēdēt mammai klēpī, bet darboties kopā ar viņu un kas gan var būt labāks par labu piemēru.

Mans bēbītis rāpo: Pastāsti par to, kā tavs mazulis sāka rāpot