Mazuļu ietīšana: tīt, vai netīt mazuli autiņos

Cik mammu, cik ārstu, tik arī viedokļu. Padomju laikos mazuļus tina tā saucamajos "rullīšos". Laiki iet un mainās. Tad atceros, pirms 14 gadiem, kad gaidīju savu pirmdzimto, jauno vecāku nodarbībās mums mācīja, cik svarīgi un vajadzīgi, ir mazulim būt brīvam, kustināt rociņas, kājiņas. Tā arī darījām, mazulis tika saģērbts mazās biksītēs, krekliņā, cepurītē, cimdiņos un galīgi ne ietīts autiņā. Gāja mums visādi, jo puika negulēja ne nakti, ne dienu, pieļauju, ka ne tikai no netīšanas, bija daudz citi faktori, kurus tagad, ar uzkrāto pieredzi un zināšanām, apzinos. Bet, iespējams, mums būtu bijis vieglāk, ja bērniņš būtu ietīts, kas zina? Jo šādi ar negulētām naktīm, bērna raudāšanu sadzīvojām vairāk kā gadu.

Ar jaunāko atvasīti, pirms nepilniem diviem gadiem, ļāvos modes tendencēm un citu māmiņu ieteikumiem, iegādājāmies ietinamo autiņu. Meitiņu pieradināju jau no paša sākuma pie šī autiņa, gulēja ļoti mierīgi, bija mums pat tā, ka mazā negāja gulēt, līdz nebija ietīta . Šādi čučējām līdz pat pus gadiņam, septiņiem mēnešiem, pieļauju, ka citiem mazuļiem šis periods varētu būt īsāks, jo mūsu meitiņa bija priekšlaicīgi dzimis mazulis, viss mums notika lēnāk, nekā citiem. Kā tad ir, vai pareizi darīju, ka mazuli tinu šajos autiņos, nolēmu jautāt Paula Stradiņa slimnīcas Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļās Virsārstei, neonataloģei Dinai Apelei Freimanei.

Īstenībā ir tā, ka ir jāieklausās, ko bērns saka. Bērns pats pateiks priekša, jo ir bērni, kuri labāk jūtas, ja viņi ir sagrupēti, ir kompakti. Var redzēt, ka bērns sirsnīgi guļ, rociņas izstiepis un viņam ir labi, bet ir situācijas, kad mazais nevar nomierināties, viņš pats sevi ar tām rociņām pamodina, viņš it kā nomierinās, mieg ciet, bet tad atkal kaut kas noraustās un viņš ir augšā un viss iet pa gaisu. Tādēļ šādā situācijā, kad viņu ietin, viņš sagrupējas un nomierinās, tad arī aizmieg. Kokoni ir tāda adaptēta lieta, jo pamatīgi satīts,kā senos laikos, tā ir tāda drastiska metode, tādēļ arī ir šie jauninājumi, kokoniņi, ietinamie autiņi, kuri iet līdzi laikam. Kādēļ ir arī pakaviņi, kurus izmanto un bērniem patīk? Tas arī imitē vidi, kādā bērns dzīvoja mammas vēderā un tas viņiem patīk, jo tur jau negāja kājas,rokas pa gaisu. Viņš tur tomēr bija sagrupēts, tādēļ pirmajos dzīves mēnešos labāk jūtas mazulis tad, ja viņš ir sagrupēts.

Tādēļ mūsdienīgie autiņi, kuri ir speciāli ietīšanai, ir daudz labāks variants, nekā klasiskā krusteniskā satīšana. Tā ir lieta, kurai ir savs racionāls pietietojums un ne bez pamata, jo tas apstiprina to, ka šī metode palīdz ikdienā. 

Kā jums, mammas, iet ar ietīšanu, saldu gulēšanu, padalieties ar savu pieredzi.