Mazuļa pirmie solīši: kas jāņem vērā?

Mūsu mazulis ir iemācījies stabili sēdēt, rāpot un celties kājās, tas nozīmē, ka drīz vien mēs varam gaidīt arī pirmos bērna solīšus. Tas ir viens no gaidītākajiem notikumiem jauno vecāku dzīvē, jo pirmais zobiņš visticamāk jau ir sagaidīts, arī pirmie smaidi jau sen kā piedzīvoti. Un kad mums gaidīt pirmos solīšus? uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, jo kā mēs zinām – katrs bērniņš attīstās savā tempā. Tomēr bērnu attīstības speciālisti min laika posmu, kurā mums vajadzētu bērna staigātprasmes apgūšanu sagaidīt. izrādās ir bērni, kuri jau deviņu mēnešu vecumā spēj patstāvīgi spert pirmos solīšus. Ja mūsu mazais nav tik nasks uz staigāšanu, tad mēs viņa pirmos solīšus varam gaidīt līdz pat divu gadu jubilejai. Taču jautājums, kāpēc ir bērni, kuri vēl pirms divpadsmit mēnešu sasniegšanas lepni soļo, kamēr ir mazuļi, kuriem šo iemaņu apgūšanai nepieciešams daud zvairāk laika, paliek atklāts, tāpēc mēģināsim rast atbildes. 

Ģenētikai ir nozīme

Kā viens no faktoriem tiek minēta iedzimtība, kurai ir liela teikšana mazuļa attīstībā. Ja kāds no vecākiem pirmos solīšus spēris salīdzinoši vēlu, tad pārlieku agri no mazuļa šīs jaunās prasmes nevajadzētu gaidīt. 

Mazuļa svars un ķermeņa uzbūve

Mazuļa ķermeņa uzbūve un svars ieteikmē to, cik drīz bērniņš ir gatavs sākt patstāvīgi staigāt. Ja bērniņš ir nedaudz apmēros lielāks par saviem vienaudžiem, var gadīties, ka viņš sāks staigāt vēlāk nekā viņa vienaudži.

Bērna raksturs 

Izrādās arī bērna temperamentam var būt nozīme tajā, kad mazais būs gatavs staigāšanai. Bērniņi, kuri ir klusi, mierīgi vērotāji īpaši nesteidzas skriet notikumiem pa priekšu, viņi labi jūtas, ja dzīvē nenotiek straujas izmaiņas. Savukārt tādi mazuļi, kuri ir temperamentīgi un straujas dabas, ir nenoturami pasaules izzinātāji un viņi tiecas pēc iespējas ātrāk apgūt, ko jaunu.

Lai kāds arī būtu mūsu bērns – mierīgas vai starujas dabas, taču ir lietas, ko mēs varam darīt, lai mazulim radītu labvēlīgus apstākļus staigātprasmes apgūšanai.

Dodam iespēju sajust telpas plašumu

Mums jāparūpējas par to, lai bērnam būtu iespēja sajust telpas plašumu, jo bērni, kuri lielāko dienas daļu pavada ierobežotā telpā – sētiņā vai ratos, visticamāk staigāt sāks nedaudz vēlāk.

Līdzsvara izjūta spēlē nozīmīgu lomu

Palīdzam savam mazulim attīstīt līdzsvara izjūtu. To mēs varam darīt, dodot bērnam rotaļāties ar piepūšamo riņķi brīdī, kad mazais stabili sēž. varam bērnam piedāvāt iespēju sēdēt uz futbolbumbas, mazo pieturot aiz gurniņiem, šūpot viņu uz vienu un otru pusi, rosinot bērnā sajūtu par to, ka līdzsvars ir jāmācās noturēt.

Arī krist bērnam ir jāmācās

Mūsu uzdevums vēl tad, kad bērns ir attīstības posmā starp rāpošanu un staigāšanu, mazajam ierādīt to, ka krist ir iespējams, pizemējoties četrrāpus pozīcijā. Brīdī, kad bērns ir piecēlies kājā sun vēlas apsēsties, mēs palīdzam viņam piezemēties uz rociņām. Tā kā mazie vēl šajā laikā neprot noturēt smaguma centru, viņi bieži krīt. Taču mums no tā nevajadzētu baidīties, jo bērnu kauli vēl ir elastīgi, tāpēc to lūzumi notiek salīdzinoši reti.

Noteikti neturam bērnu aiz rokām

Noteikti nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu staidzināt, pieturot viņu aiz rociņām, ja mazais vēl nav pats apguvis staigāt prasmi. Ja mēs tomēr tā darām, mums jāapzinās, ka mēs kavējam bērna dabisku attīstību un vēlmi izprast līdzsvara sajūtu.

Pirmie solīši tuvāk kārtībai

Mēs bērnu varam radināt pie noteiktas kārtības jau šajā attīstības posmā. Jau gada vecumā bērns ir spējīgs aptvert to, ka mēs gatavojamies doties pastaigā, tāpēc mēs bērnu neatraujam no viņa rotaļām, ja mazais tajās ir iegrimis, ļaujam viņam tās izbaudīt, sakot, ka drīz dosimies pastaigā. Kad bērns ir beidzis spēlēties, mēs opā varam sakārtot rotaļu vietu. Vienmēr mēģinām ievērot to, ka rotaļām ir rotaļu laiks, maltīte ar tām netiek jaukta, tāpat arī mazuļa aprūpe.

Vēlams, lai mūsu dzīves vietā būtu iekārtota vieta, kur mēs veicam bērna aprūpi, vislabāk, ja tā ir norobežota no visa pārējā un nenovērš uzmanību, jo musm ir jāapgūst prasmes nomainīt bērnam autiņbiksītes, viņam atrodoties stāvus pozīcijā, bērnu, kurš ir ceļā uz staigātprasmes apgūšanu nav vēlams guldīt uz muguras un ģērbt kā bēbīti. Lai to varētu paveikt, izvēlamies tādas autiņbiksītes, kas ir kā biksītes – viegli un ātri uzvelkamas un novelkamas, tās neierobežo mazuļa kustība,s jo tām ir elastīga sānu jostiņa, bērns var droši veikt akrobātiskus trikus, mācoties spert pirmos solīšus.

Tāpat vienmēr ļaujam bērnam izvēlēties, kuras būs īstās drēbes tieši šai dienai. Mums, protams, nav jāpiedāvā bērnam izvēle no viss iespējamā drēbju arsenāla, pietiks ar diviem komplektiņiem, piemēram, autiņbiksītes un divi dažādi krekliņi. Tā bērns apgūst prasmi uzņemties atbildību, sākumā par nelielām izvēlēm savā dzīvē, taču ar laiku par nopietniem lēmumiem.

Patiesībā ikdienā ar bērniem nav nenozīmīgu lietu, tāpēc mums ir jāmācās būt klātesošiem visu laiku, mums jāmācās būt saprotošiem un iejūtīgiem, mēģināsim izvairīties no mehāniski veiktām darbībām un drīz vien redzēsim, ka pamanām daudz vairāk.

Šis patiesi ir brīnumu pilns laiks, kamēr mazulis vēl ir tik mazs, jo drīz vien viņš būs paaudzies un būs jau pavisam citas vajadzības un iziacinājumi. Taču pagaidām mēs novēlam pacietību un lai mazuļa pirmie solīši ir pārliecinoši un droši!

Māmiņu Klubs