Pastaigas ar dēliņu notiek spontāni. Ejam tad, kad mazajam gribās paņemt pauzi no rotaļām vai pirms diendusas, vai vienkārši tad, kad uzlabojas laiks-uzspīd saulīte. Laiku svaigā gaisā pavadām katru dienu, izņemot lietainās un ārkārtīgi vējainās dienas, tad gan paliekam istabā un ceram uz labāku laiku nākamajā dienā. Svaigā gaisā dienā pavadām aptuveni divas stundas, sadalot to uz pusēm vai dažreiz izejam tik uz pusstundu un pēc kāda laika atkal.Atkarībā no laikapstākļiem un dēliņa garastāvokļa. Pastaigās ar mazo eju pati. Pastaigas ar dēliņu mani neapgrūtina, bet gan gluži pretēji-pastaigas laikā smeļos enerģiju turpmākai dienai, jo kamēr mazais pēta apkārtni sēžot ratos, es varu nedomāt ne par ko.
Ejot ciemos es neņemu mazajam papildus apģērbu vai ēdienu, jo uz doto brīdi mazais vēl tā nešmulējas, lai drēbes būtu bieži jāmaina un pirms došanās ciemos es mazo pabaroju un ciemošanās ilgumu ieplānoju līdz nākamajai ēdienreizei. Līdzi paņemem mazuļa tai brīdī mīļāko mantiņu un kādu cepumiņu un ūdentiņu. Mēs ciemos dodamies pie tāda paša vecuma bebucīša un tapēc nevajag lūgt lai kaut ko novāc. Par cik mazais vēl nemāk runāt, tad mums atkrīt jautāšana ‘’vai drīkst?’’. Bet kad pienāks laiks mācīšu savam bērnam pieklājību. Līdzi savas rotaļlietas neņemam, mazajam arī patīk citas lietas.
Bērnu līdzi uz sabiedriskām vietām pagaidām neņemam. Bet kad mazais kļūs saprātīgāks, tad iespējams arī ņemsim uz kafejnīcu vai uz kādu pasākumu. Vietu noteikti izvēlēsimies tādu, kur būtu mazajam spēļu vieta, kur mazais varētu parotaļāties gan ar līdz paņemtajām lietām, gan tur esošajam.
Pastaigu laikā un esot ciemos ļauju bērnam pētīt pasauli. Un ja mazais sāk izrādīt kaprīzes es viņam padziedu un uzmanība tiek novērsta.