Mazais pētnieks-rāpotājs

Sveiki!

Mani sauc Adrians un es jums pastāstīšu kā man ir gājis ar rāpošanas apgūšanu.

Esmu maziņš ziķeris – tā mamma saka- visu daru pēc sava prāta un es visu daru lēni un rūpīgi. Šobrīd man ir gadiņš un astoņi mēneši un tā pa īstam rāpot sāku pusotra gada vecumā, pirms tam līdu kā partizāns – man tā bija vieglāk. Nesaprotu kāpēc man visi mēģināja iestāstīt ka esmu izvēlējies grūtāko ceļu – man tā patika ložņāt pa grīdu! Līdz sapratu, ka jā! Četrāpus tomēr ir vieglāk un ātrāk var tikt pie kārotā.

Tagad mana ikdiena sastāv no pasaules izzināšanas, pagaidām, vēl rāpus pozā. Ja mamma ļautu, es rāpotu visu dienu! No rīta pēc nakts miedziņa un kārtīgām brokastīm, izrāpoju visu pirmo stāvu, tad mēģinu uzrāpties pa kāpnēm uz otro stāvu. Tas ir grūti, jo jātiek pāri veseliem trīspadsmit pakāpieniem, kad puse jau pieveikta jūtos piekusis, bet man tik ļoti gribās tikt augšā un viens, divi, ar mammas palīdzību esmu augšā. Un tad ir kārta otrā stāva istabām. Izpētu visas atvilktnes, pārbaudu vai mamma ir visu kārtīgi salikusi un vai pareizi salocījusi manas drēbes – man vienmēr jāmāca viņai kā to darīt! Tad pēc cītīgas rāpošanas kārtīgi iestiprinos un pēc kāda brītiņa dodos pagulēt diendusu. Pret to man ir lielas pretenzijas, bet mamma man nepadodas un es noguļu divas stundiņas.

Pēc diendusas dodos iepazīt savu plašo pagalmu, aptaustu zālīti, izrāpoju mammas puķes, garšaugu dārzu, esmu pat pabijis siltumnīcā – tikai nestāstiet to mammai! Paspēlējos smiltiņās un kamēr mamma mani neredz dodos spēlēties aiz mūsu sarkanā auto, tuvāk ceļam, kur ir labākas smiltis, par tām kas ir smilškastē. Mamma gan man mēģina iestāstīt, ka smilškastē tomēr ir foršākas smiltis, bet man vajag tieši tās kuras ir uz ceļa un viss. Tā es izdzīvojos pa āru līdz jāiet uz vannīti, es tur varētu pavadīt visu dienu, tad pēc vakariņām un ilgas pasakas lasīšanas dodos atpūsties un tās es noguļu divpadsmit stundas.

P.S. Runājot par ērtāko apģērbu rāpošanas laikā – man patīk būt tikai pamperī, bet par cik mums ir vēsa grīda, lai man būtu siltāk un ērtāk, mamma man uzvelk zeķubikses, t-krekliņu un varu doties izpētīt visus kaktiņus un atvilktnes. Esmu pa zālīti rāpojies plikiem celīšiem, man ļoti, ļoti patīk. Liekās,  to ko jums gribēju izstāstīt, esmu izstāstījis, iešu nedaudz parāpot. Bučas visiem un atāāāāā.