Superbēbītes māmiņa: Mazais dinamīts! Esam tikušas līdz 9 mēnesim!

Vai tiešām saulei būtu tik ļoti liela nozīme? Vai tiešām pastaigas un svaigais gaiss ir devis stimulu? Vai ceļojums un vides maiņa ir pasteidzinājusi lietu dabīgo kārtību? Varbūt pavasaris? Uz visiem šiem jautājumiem laikam varu atbildēt ar  - JĀ! 

Šis mēnesis mūsu mājas ir ienesis milzum daudz pārmaiņu! Un ne jaunas tapetes, ne mēbeles nav ienākušas ,tomēr ārkārtīgi daudz notikumu tieši meitiņas attīstībā! Ja tagad pārskatu pierakstus, kas kurā mēnesī ir noticis, tad sākot ar 8 mēnešu atzīmi burtiski goliāta cienīgiem soļiem, Līna Grieta kļūst par arvien lielāku, drošāku un pārliecinātāku mazu dāmu! 

19.marts - diena, kurā atzīmējām 8 mēnešu jubileju kļuva par īpašu dienu, jo tika sagaidīts pirmais zobs! Kas tie bija par priekiem :) Visiem, izņemot pašu jubilāri, jo viņa, protams, cīnījās ar sāpēm, nelielu temperatūru un kreņķīgu nakti! Tomēr - nu jau dārzeņi un mammas dotie sausiņi tiek notiesāti krietni vien ātrāk! Ir ar ko grauzt! Labi, zobiņš klāt, bet vai tad ar to pietiek? Nekā, mammīt! 

22.marts. Pēdējā laika tikšanās ar draugiem un ceļojuma biedriem kļuva par iemeslu meitas komunikācijas prasmju apguvei.. Ja līdz šim, patīkamas tikšanās tika pavadītas ar saldu smaidu, tad nu tam pievienojies arī ''ata - ta- ta'' un ne tikai valodā, bet arī rociņu apzināti tiek pamāts.. nu jā - sevišķi liels prieks viņai ir tad, ja kāds to rāda arī viņai! 

24.marts. Nieka pāris dienas ir pagājušas, kopš atgriezāmies no ceļojuma un no kunkuļa, kurš veļas pa grīdu, lai tiktu uz priekšu vai atpakaļ, meitiņa pēkšņi pārvēršas par Mazo partizānu! Vairs nav noķerama! Ir beidzot māka rokās, lai veikli, mammai nemanot aizlaistu līdz virtuvei un paskatītos, kas tur tajās suņu bļodās dzīvo! Rociņas veikli velk mazo ķermenīti uz priekšu, kājām gan tik labi neiet, jo uz lamināta grīdas grūti atsperties! Slīd! Ilgs laiks nepagāja, līdz iemanījās izmantot arī kājas, kuras neklausa :P 

2.aprīlis - tieši divas nedēļas, kopš ieraudzījām mazo, balto zobiņu apakšā, labajā pusē - pie mums steidzas un liek sevi manīt arī otrs! Turpat blakus, smuki spraucas ārā un lielais sāpīgais ''pukš'', plīstot smaganiņai  nu jau aiz muguras un meitiņa ir tikusi pie teju Holivudas cienīga smaida! Ak, un šie mazie zobiņi ir tik asi! 

Mamma beidzot ir ieguvusi sirdsmieru, jo pļāpājot ar pārējām jūlija mammām, mēs bijām palikušas gandrīz pēdējās, kuras vēl tikai gaidīja zobiņus! Te nu jāsūta sveicieni tiem, kas vēl bez - būs, būs! Bez zobiņiem neviens vel nav palicis :) 

8.aprīlis. Regulāri ar meitiņu kopā skaitu dažādus pantiņu, par kukulīšu cepšanu, jāšanu ar zirgu, zīlīti žubīti un citus, bet nu vismīļākais gan man, gan viņai noteikti ir par kukulīša cepšanu! Šajā dienā šī pantiņa skaitīšana ieguva jaunu kvalitāti. Es skaitīju pantiņu un meitiņa sita plaukstas! Tātad - pievienojam jauniegūtajām prasmēm un zobiņiem arī plaukšķināšanu! Tad nu kopš šī brīža tiek sistas plaukstiņas, ne tikai tad, kad mamma skaita pantiņu par kukulīša cepšanu un plaukstiņu sišanu, bet arī ieraugot tēti pārnākot no darba, brāli nu skolas un pamostoties. Viņa savu prieku izrāda plauksķinot! 

Kad meitiņai bija 8.5 mēneši, sāku domāt, ka nu ir pienācis laiks, lai sadraudzētos ar vēl kādu mazuli un iemācīties, ko jaunu. Proti, man sāka šķist, ka meitiņa kaut kā tikai lien un lien un tik ērti jūtas kā mazais partizāns un ir kaut kā iestrēgusi šajā posmā.Visu laiku mani nepameta sajūta, ka īsti nezinu kādas izklaides vēl meitai piedāvāt un ka viņai palīdzēt iemācīties apsēsties, rāpot.. Pierakstijos uz nodarbību ''Sēžam, rāpojam, staigājam'' pie Klaudijas Hēlas Māmiņu klubā. Kāda zinoša cilvēka konsultācija un viedoklis nekad nav nācis par ļaunu un ļauj mums labāk izprast bērna attīstību un veidus kā palīdzēt! Lai kā gribētos, bet, diemžēl, mēs visi nepiedzimstam par fizioterapeitiem, tādēļ - ja ir iespēja, noteikti jādodas un jāpaskatās kā tas viss notiek. un protams, atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem arī var saņemt un iegūt sirdsmieru! Man par prieku un lielu pārsteigumu pienāca nedēļa ,kurā ieplānota nodarbība. Tā bija trešdien, bet jau pirmdien es sapratu, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek! Tātad! 

14.aprīlis - mājās atvestā autiņbikšīšu paka, nezinu kādēļ, šoreiz kaut kā nebiju to uzreiz atvērusi un izpakojusi kā parasti.. Tā vietā, neatvērtā paka stāvēja pie dīvāna. Vienu brīdi skatos un neticu savām acīm! Meitiņa par šo krāsaino autiņbikšu paku ļoti ieinteresējās un steidzās pie tās, pāris reizes to mēģināja apēst, saplēst un pārvietot, tomēr jau nākamajā mirklī viņa tai atrada citu - daudz lietderīgāku pielietojumu. Šī autiņbiksīšu paka kļuva par balstu, lai palīdzētu meitiņai pašai pirmo reizi apsētsties! Nu jau gāju uz nodarbību un jautājumu bija kļuvis krietni mazāk! Jo Līna Grieta apsēdās tieši tad, kad pati tam bija jau gatava. 

16.aprīlis - pirmā lielizmēra tikšanās ar daudziem bērniņiem un viņu mammām ''Māmiņu klubā''. Nodarbība pie Klaudijas Hēlas. Es gribēju šo nodarbību ne tikai dēļ augstākminētajiem iemesliem, bet gribējās arī pamaisīt ikdienas gaisu un ļaut meitiņai paskatīties uz citiem bērniņiem un parotaļāties ar vēl neredzetām mantām! Mes bijām 10. Iedomājieties vien to skatu 10 - lielāki un mazāki bērneļi tiek palaisti lielajā nodarbību zālē, kamēr mammas un tēti sēž apkārt un pļāpā par to, kas satrauc. Jā, to tiešām nevar nosaukt par tādu varen nopietnu lekciju, kurā vieta pierakstu kladei un klusumam. Šīs nodarbības laikā mēs redzam to, ka neviens bērniņš nav tāds pats kā mūsējais - kāds lien, kāds ceļas kājās, kāds guļ un skatās apkārt, kāds nogarso visu, kas atrodams tā ceļā.. Bet tā zāle! Man šobrīd tik žēl, ka nenofotografēju šo telpu. Tajā brīdī tā bija kā jebkura vecāka paradīze! Iekārtota bērna vajadzībām, ar lielākiem un mazākiem šķēršļiem, rotaļlietām, faktūrām, virsmām.. Viss- kā vajadzīgs bērniņam, kurš sāk savu ceļu pretī lielajai pasaulei un iepazīst to.. Klaudija atbildēja uz visu mammu jautājumiem, pastāstīja kā mēs mājās varam saviem mazajiem palīdzēt, iekārtojot atbilstošu vidi un ar reālu piemēru nodemonstrēja to kā un ko mēs varam izmantot mājās, lai uz mirkli noliktu malā savu komfortu (piekrāmējot istabu ar dažādiem šķēršļiem, mantām un citiem brīnumiem.. Lai kā mums gribētos mājās vienmēr kārtību, bet nu cik tad ilgi - pāris mēneši ar koferiem un autiņbikšu pakām un spilveniem uz grīdas, mazajiem rāpot, sēdēt un stāvēt gribētājiem tikai palīdzēs).

Tas ko pamanīju šajā nodarbībā, mana jaunkundzīte pagaidām ir pilnīgi pašpietiekama un tāda aktīva komunikācija ar citiem bērniņiem viņu īpaši neinteresēja. To apliecināja arī Klaudija - viņa pastāstīja, ka, patiesībā, skoliņas, nodarbības, kur vedam bērniņus draudzēties ar citiem ir vairāk vajadzīgas mammām, ne mazajiem :) Mazie esot pilnīgi pašpietiekami! cits jautājums - mēs šajās nodarbībās iemācāmies kā strādāt ar saviem bērniņiem mājās! Tas gan esot ļoti svētīgi! 

Lai nu kā - es ar Līnu Grietu došos arī uz nākamo nodarbību.

Dodoties tālāk pa šī meneša sasniegumu un notikumu taku - 17.aprīlis - diena, kurā stikāmies ar citiem vienaudžiem! Mums bija Jūlija māmiņu ballīte! Šo pasākumu gaidīju ar ļoti lielu prieku, jo tik ļoti gribējās vienkārši pabūt kopā ar mammām, ar kurām ikdienā čalojam forumā un padalīties ar emocijām, kas sakrājušās šo mēnešu laikā! Un mazie - viens par otru jaukāki! Kāds jau ceļas kājās, kāds rāpo, cits sēž, bet kopumā - tik jauki skatīties uz mūsu mazuļiem, kas dzimuši vienā vecumā, bet tajā pašā laikā ir tik atšķirīgi un katrs ar savu personību! Tāpēc - man jāsaka LIELS LIELS PALDIES - banderoso! Par to, ka uzņēmi, sagaidīji, pabaroji un ļāvi uz mirkli Tavu viesistabu pārvērst par bēbīšu dārziņu :) 

Redz, mēnesis gandrīz jau pagājis, bet tas vēl nav viss! Klāt priekiem par sēdēšanu, zobiem un plaukstiņu sišanai, tētis nebeidz priecāties par pilnīgi skaidro un saprotamo - tete te ! Mamma, savu - Ma ma ma turpina vēl gaidīt! :) Lai jau paliek arī kaut kas tam 9ajam mēnesim ar ;) 

mazliet pasteidzoties notikumiem pa priekšu un ieskatoties jau 9 mēneša panākumos, tad 1 dienu pēc 9 kūkas notiesāšanas, jaunkundzīte pirmo reizi piecēlās kājās! 

Tāds nu lūk pēdējais mēnesis mūsu ikdienā - kārtīgs sprādziens attīstībā! 

Pastāstiet vai arī Jūs esat novērojušas kādu mēnesi, kad Jūsu mazulis attīstās daudz straujāk un iemācās vairāk?

Kuri bērna sasniegumiem Jums ir bijuši visīpašākie?

Kā Jūs palīdzat attīstīties saviem mazuļiem? Apmeklējat kādas nodarbības?