Vai atceraties,kad gadu un mēnesi atpakaļ sāku savu pirmo blogu par Denīzi un viņas dzimšanu. Man pašai šķiet ,ka tas bija pavisam nesen.Un nu jau mana mazā meitiņa ir gadu un mēnesi veca dāma.
Denīze pa šo laiku ir pamatīgi izaugusi. Viņai ir jau seši zobi- četri augšā,divi apakšā.
Zobu augšāna mums bija īpaši traka,jo bija gan temperatūra,gan iesnas un liela siekalošanās. četrus zobus viņa ir izaudzējusi pēdējā mēneša laikā,jo uz gada vecumu viņai bija tikai divi un viena maza pusīte.
Vēl Denīze cenšas apgūt staigāšanas prasmes.Lai arī stāv pietiekami stabili,viņa vēl aiz vien ir mazā rāpotāja. Staigāt nesteidzas. Ir dienas kad sper 6-7 soļus un tad lepni pati applaudē,bet ir dienas ,kad tikai pieceļas kājās.
Staigāt vairāk patīk pa istabu ,jo ārā tomēr traucē zāle.
Kopš Denīzei ir vairāk zobu arī ēšana ir krietni uzlabojusies.Viņas iecienītākais ēdiens ir ogas. Tās viņa ēd visas ko tik mēs dodam.
Vēl viņa ļoti ēd omleti ar spinātiem. Vienu pašu olu ne visai. Zupas garšo,ja atļauj cūkoties pašai- ar rokām un šad tad ar karoti.
Denīze vēl jo projām ēd arī manu pienu,jo no maisījumiem viņa pilnībā atsakās.Esmu izmēģinājusi visādi- mazliet iedzer un viss. Tad nu nolēmu vairs necīnīties. Barošu līdz augustam un tad pa druskai metīsim nost. Jo ,lai ar septembri vairs dienas ēšanu nav,kad sākšu strādāt.
Kā jau visiem ,arī Denīzei ļoti patīk svaigā gaisā ,un dzīvojot iepriekšējo nedēļu pa laukiem Denīze tā pierada ārā,ka šobrīd ar to ir lielas problēmas. Dāma jau no paša rīta sēž ar savām kurpēm pie durvīm un bļauj kaut ko līdzīgu vārdam ārā.
Tas ir tik uzstājīgi,ka jāsāk domāt,kas būs vēlāk,ja tagad jau var histēriski noaurot 15-20 min,kamēr panāk vēlamo efektu.Tētis paņem opā un abi aiziet staigāties.
Ar vārdu krājumu Denīzei tā švaki. Nav jau ko salīdzināt,bet tomēr Adrians runāja vairāk.
Denīzei šobrīd skaisti saka Memme, ārā, attā, ņam,ņam,vau ,vau . Tētis no vārdu krājuma ir pazudis. Bet nu vēl jau laika runāšanai daudz. Pa savam toties runājās un lamājās brīžiem no sirds,tik nav tulka,lai mēs to saprastu.
Tāda nu ir mana mazā/lielā dāmiņa palikusi pa šo laiku.
Kā iet jūsu viengadniekiem,kā ar saigāšanu un runāšanu un citām prasmēm?
Tad jau labi,ka podiņmācība tik veiksmīga. Mums tas viss vēl priekšā.