Man ir mīļākais tētis pasaulē

Nevienam nav tāds tētis kā man. Mēs kopā makšķerējam un dejojam, bet vakaros, viņš man skaiti dzejolīšus.

Mīļo, mīļo tētīt, es tevi tik ļoti mīlu…..

Mani sauc Katrīne un man ir pieci gadi, tagad es jau esmu liela un tētim laiku pa laikam nākas savilkt pieri, jo mierā jau mani noturēt nav iespējams. Kā es piedzimu?  es Jums pastāstīšu….

Kad mammīte ar tēti apprecējās un meklēja bērnus kāpostā, viņi vēl nezināja, ka pēc gadiņa viņiem piedzims maza meitiņa.

Tā biju es. Mans tētis ļoti gaidīja savu mazo princesīti un 08.08.08., es nolēmu viņam sagādāt pārsteigumu. Es ļoti pasteidzos, jo mani gaidīja tikai pēc diviem mēnešiem, tāpēc tētim ir daudz sirmu matu. Es piedzimu pavisam klusiņām, pieglaudos mammītei pie vaidziņa un mani ietītu aiznesa uz bērnu istabu, tā, ka tētis nemaz nepamanīja. Tēti pie manis atveda daktere, viņš bija bāls un nobijies, viņš saņēma manu mazo rociņu un ilgi skatījās kā es snauduļoju. Tas ir, viņš tā domā, patiesībā es skatījos, ko viņš tur dara. Tā tapa mana pirmā bildīte, kuru tētis glabā telefonā vēl jo projām.

Es augu un kļuvu ar vien lielāka, bet tētis bija tas, kas mani auklēja, viņš man speciāli izveidoja multenīšu  mapīti un dziesmiņu mapīti, kuras es skatījos un klausījos. Es vislabāk iemigu  tētim uz punča, bet tad, kad viņš aizmiga, klusiņām mēģināju aizmukt.

Mans tētis mācījās bērnu dziesmiņas un vakarā mēs tās abi dziedam. Mēs abi kopā cepam kotletes

un es ilgi varu skatīties kā tētis remontē mašīnas.

Mēs nevienam nezinot paņemam maizīti un ejam barot zivtiņas, tur dīķis ir mežā un kad zivtiņas ēd, viņas čāpstina kā mans opis.

Mēs ar tēti esam draugi, es gan laiku pa laikam daru blēņas, man ļoti patīk tētim iekost degunā un lēkāt pa gultu, kad viņš guļ. 

Es ļoti,  ļoti bēdājos, ja esmu viņam nodarījusi pāri, bet tad viņš mani paņem klēpī un samīļo un viss atkal ir labi.

Manam tētītim ir visdārgākā dāvana pasaulē, tā ir mana sirsniņa, bet man  viņa stingrās rokas, maigā balss  un mīļai apskāviens. Es viņam gatavoju pikniku, bet viņš parasti ilgi strādā, tāpēc, kamēr viņš atbrauc, es jau visu cienastu parasti esmu apēdusi, bet viņš tikai smejas, tad  tētis liek sev vakariņas, bet es jau ar savu dakšiņu sēžu pie galda. Tas ir laiks tikai mums diviem, tētim šķīvī vienmēr ir kaut kas garšīgāks.

Tagad es jau mācos burtiņus un ciparus, skaitu līdz simtam, tētis māca mani krievu valodā, bet mamma latviešu.

Mēs abi kopā spēlējam spēles, tikai zīmēt gan viņš nemāk, to mācu viņam es.

Uz svētkiem arī es gatavošu tētim dāvanu, kādu , pagaidām tas ir noslēpums, bet pavisam drīz es Jums to parādīšu.

Mūsu tētis - pats labākais: iesūti fotoblogu un laimē