Mammas laimes asaras

Tagad arī mani var droši ierindot to mammu pulciņā, kuras raud par savu bērnu sasniegumiem. Nē, mana piecu mēnešu vecā meitiņa nesāka pēkšņi rāpot, skriet vai runāt franču valodā. Viņa vienkārši aizvēra mutīti.

Tās mammas, kuru bērnu sasniegumi nāk palēnām un pacietīgi, noteikti mani sapratīs. Jo visus iepriekšējos mēnešus meitiņas mute visu laiku bija atvērta, mēlīte no tās pastāvīgi karājās ārā kā neveikla lupatiņa, un kur nu vēl tie siekalu litri! Noteikti atceraties, kā devāmies pie dažādiem speciālistiem, kamēr mikrologopēds paziņoja slēdzienu, ka būs jāgriež mēles saitīte, jo ar parastiem mutes vingrinājumiem diez vai būs kas līdzēts. Bet, redziet, mums izdevās! Galvenais ir darboties ar bērnu un tad viss būs! Par spīti meitas nīstajām bumbiņām, ar kurām vingrināju viņas seju, par spīti viņas neizpratnes pilnajām acīm, kad vingrinu viņas žokli, tas nostrādāja.

Lieki piebilst, ka mazā fejiņa, atklājusi, ka viņai ir divas lūpas, nepārtraukti tās sakniebj, velk uz iekšu, laiž burbuļus un čāpstina kā veca, bezzobaina tantiņa. Katru reizi to vērojot smaidu tā it kā būtu laimējusi miljonu.

Un meitiņa jau arī ir mans miljons!