Mājās ar mazo: turpinot zeķu tēmu

Tā kā ārā joprojām ir diezgan auksti un mēs netiekam pastaigāties, tad kamēr dēlēns guļ diendusu un mammai jau vairs īsti nav ko darīt pa māju, ķēros klāt kārtējās mantiņas veidošanai. Turpinot zeķu tēmu un nedaudz paskrienot laikam uz priekšu, brīdim, kad Arturs sāks ņemt rokās mantiņas un iepazīt apkārtējo pasauli taustot visu pēc kārtas - izvēlējos izveidot zeķu rūķīti.

Ņemam kādu kaprona zeķi sapildām ar pildījumu, manā gadījumā ņēmu vati, bet var pildīt ar dažādām bumbiņām, audumu gabaliņiem, diegiem, ar visu kas ir mājās. Sapildīto zeķi sasienam ar mezgliņu vai aizšujam ciet, lai pildījums neizkrīt. Var pildīt arī ar griķiem, rīsiem, lai ir dažādas sajūtas, kad tausta, bet tajā gadījumā jārēķinās, ka šīs mantiņas pildītas ar ēdamajām mantām nebūs mūžīgas un jāseko, lai neiemetas, kādi kukaiņi vai nedod dievs pelējums!!! Ar šāda tipa pildījumu ĻOTI uzmanaties!!!

Tad no sapildītās zeķei veidojam formu. Ar diegu nosienam apmēram 1/3 no augšpuses, tā lai mums sanāk galva un ķermenis. Apakšpusē nosienam divas kājiņas. Ja pildījums ir no kādām bumbiņām var mēģināt tāpat nosiet arī rociņas, ar vati diemžēl tas ir diezgan sarežģīti.

Izveidojam divas mazākas bumbiņas – rociņām. Piešujam klāt pie ķermenīša. Izšujam seju - actiņas un mutīti.

Kad ķermenītis ir gatavs var arī atstāt tādu, kā ir, var arī šo ķermenīti ieģērbt. Tā kā veidoju rūķīti tad ieģērbu savu rūķīti sarkanā džemperītī un cepurītē. Cepurīte ļoti labi noslēpj mezgliņu, ar kuru nosēju zeķi vai arī šuvuma vietu.

Tagad tik jāsagaida, kad Arturu sāks interesēt taustāmas mantiņas, ne tikai skatāmas.