Krūts barošana - mana pieredze

Jau pirms bērniņa piedzimšanas, ar vīru, devāmies uz māmiņu kluba lekcijām jaunajiem vecākiem. Viena no trim (vispār jau četrām - bet uz pēdējo tā arī nepaguvām, jo pieteicās mūsu mazulīte) bija par krūts ēdināšanu. Brīnišķīgā zīdīšanas konsultante Katrīna Puriņa-Liberte pastāstīja par galvenām lietām, kas jāievēro, lai viss izdotos, par pozām, par pienu. Varbūt ne viss ir pailcis atmiņā, bet svarīgākās lietas ir iezīmējušās un tās palīdzēja, vismaz pašos pirmsākumos.

Un tā, mūsu mazā mīlulīte pie mums ieradās pavisam negaidīti - 3 nedēļas pirms noliktā datuma. Vienā pilnīgi parastā februāra piektdienas rītā pamodos un ... opā... viss sākas :)

Agrā pēcpusdienā mēs jau esam trijatā un klāt arī pirmā reize, kad meitiņai jāpaēd. Tā kā mazulīte pieteicās ar ķeizargrieziena palīdzību, bija zināmi sarežģījumi - tīri manas fiziskās pašsajūtas dēļ. Un pirmo reizi krūti, pēc ārstu norādījumiem, meitiņai devu guļus pozā. Pirmā reize - lai cik skaisti tam vajadzēja būt - tās bija tīrākās šausmas, ne mazā varēja paņemt manu krūti, ne es biju tā izveicīgākā barotāja, ārstiem pamācot, ar mokām mazulīte tika pie savām trim pilītēm. Vienu vārdu sakot - tīrākā muļļāšanās, bet savu pirmo matīti meitiņa dabūja. Pārējās reizes nu būs jāmēģina pašai. Un te arī pie  manis atnāca visi klasiskie jautājumi: Kā pareizi barot mazuli? Kā mammai, kura pirmo reizi savā mūža baro bērnu ar krūti, saprast, ka bērns vispār kaut ko apēd? Kādas pozas ir visērtākās?  Vai man vispār kaut kas sanāks? Utt.

Un man tas viss tādā situācijā, kad mazulīte sver nepilnus 2,5 kg un viņas labsajūtai katrs grams ir no svara. Bet ticat man - mammām viss sanāk varbūt ne pirmajā reizē, bet sanāk :)

Jau pēc pāris stundām, kad sajutos labāk, mēģināju no neveiksmīgās guļus pozas, barot mazulīti sēdus. Šī bija mūsu veiksmes atslēga un kopš tā mirkļa, mans bērns krūti nav ēdis nekā citāti, kā guļot mammas rokās, kamēr mamma ērti iekārtojusies sēdus krēslā vai gultā.

Pirmās dienas slimnīcā mums gāja dikti spraigi, jo es nevarēju saprast vai mazulīte apēd pietiekami. Viņa bija tik maziņa un tik trausla, un kā saprast, ka tie 5 grami ir viņas puncītī? Mums veicās, ka bija brīnišķīga bērnu ārste un māsiņas, jo jaundzimušo punktā mēs bijām bieži viesi gandrīz nedēļas garumā.

Kad jau slimnīcas epopeja bija garām - varējām iekārtoties mājās un nu viss ir mammas pašas rokās. Bet ar to viss tikai sākās, jo meitiņai bija ļoti stipra atgrūšana (kā vēlāk noskaidrojām - zīdaiņu reflukss) un šaubas par ēšanu un "normas" apēšanu tikai turpinājās. Tā kā meitiņa bija dikti maza un vecāki mazliet bažīgi. Jau slimnīcā esot iegādājāmies elektroniskos svariņus. Pirmo mēnesi bieži taisīju kontrolsvēršanu un sekoju līdzi svara pieaugumam, lai būtu droša, ka mazajai viss ir vislabākajā kārtībā. Un rezultāts bija labs, jo meitiņa pirmajā mēnesī pieņēmās gandrīz 900 gramus.

Tālāk sekoja atteikšanās no virknes ēdieniem (lai izslēgtu kādu pārtikas nepanesību, kas izsauktu atgrūšanu) - neēdu neko, kur klāt ir piena produkti, riekstus, šokolādi, ogas, virkni augļus un dārzeņus (ābolus, citrusaugļus, kāpostus, papriku, bumbierus, utt.), arī medu nē, vispār attiecos no ēdieniem, kas varētu potenciāli būt alerģisks.

Bet nu jau laiks pagājis un viss ir kļuvis vienkāršāk - tā teikt, ir "piešauta roka" un krūs ēdināšna ar katru mēnesi vedās arvien labāk.

Tā es varētu stāstīt un stāstīt savu krūts ēdināšnas stāstu no pirmās dienas līdz par šim mirklim. Taču tas būs gari. Tāpēc varu vien ieteikt dažas lietas, kas man ir ļoti palīdzējušas:

• Iesaku apmeklēt jauno vecāku kursus Māmiņu klubā - tur pastāstīs daudz ko noderīgu iesākot vecāku dzīvi. Un iesaku  kursus apmeklēt abiem. Arī vīrs uzzinās šo to noderīgu un, tā teikt, nobriedīs lielajai dienai.
• Pēc savas pieredzes, es, māmiņām esot dzemdību nodaļā, iesaku konsultēties ar medpersonālu. Ja nav īsti skaidrs kā barot - saukt dakterus, lai palīdz. Ja neesi droša, ka mazais kaut ko apēd - iet uz kontrolsvēršanu. Tur māsiņas palīdzēs gan ar padomu, gan tad, ja maltītei pietrūks pieniņš iedos arī pudelīti, lai mazulītis būtu kārtīgi paēdis. Par to nav jākaunās - arī es pirmās trīs dienas nemācēju īsti pabarot bērniņu. Šī pieredze nāk ar laiku un praktizēšanos ;) Bet tur var jautāt visu - sākot ar to, cik bērnam jāapēd, līdz tam, kā uzlikt pēcdzemdību jostu. Tiešām visu.
• Viens vareni labs palīgs manai ikdienai ir "Baby Tracker" programmiņa telefonā, kur atzīmēju, gan barošanas laikus, gan arī svara dinamiku. Esmu monitorējusi arī vēdera izeju un miedziņu - tiešām ērti. Sākumā visu pieraktīju uz lapas un kalkulēju, rēķināju cikos jāēd un kura krūts. Tagad viss tik vienkārši - programmiņa visu pasaka: kura krūts bija iepriekšējā, cik ilgi barots, cik ilgs laiks pagājis. Viss skaids :) Pamata funkcijas ir bezmaksas - tās arī lietoju un man pietiek :)
• Tāpat iesaku iegādāties speciālos barošanas krūsturus. Es savus krūšturus iegādājos H&M veikalā. Paņēmu mīkstos ikdienai un nakts miegam, un dažus stingrākus, lai var uzviklt arī kādu kleitu. Tas ir neatsverams ieguldījums - jo barošana ir tik vienkārša. Un arī krūtis necieš, tiek labi noblastītas kā dienā, tā naktī. Par krekliņiem, kas piemēroti zīdīšanai - tur jau katra paša izvēle. Manuprāt, tīri labi var iztikt arī ar atpogājamām blūzēm, vai krekliem, kam lielāks kakla izgriezums.
• Es ieteiktu iegādāties arī piena pumpīti. Meitiņa gan pudelīti neēd regulāri, bet ir bijušas pāris reizes, kad atstāju mazo ar vīru uz ilgāku laiku vai mums ir bijuši krīzes mirkļi ar krūts neņemšanu, tad atslaukts pieniņš palīdz. Atslaukšana arī palīdz pirmajās dienās, kad sāk veidoties piens - ticat man tas ir ārkārtīgi sāpīgi un var būt arī ar temperatūru. Piena atslaukšana ir pirmā palīdzība. Piena banku es neveidoju un visticamāk - arī neveidošu, jo man pēc atslaukšnas sāp krūtis vēl trīs dienas (ja vien tas nav tas mirklis, kad piens plūst pa visām malām un piens jāatslauc pašas labsajūtai). Es pat ieteiktu ņemt pumpīti līdzi dzemdību somā - man būtu noderējis arī slimnīcā.
• Mēs iegādājāmies elektroniskos svariņus - savam sirdsmieram. Mums tas ir bijis labs ieguldījums. Bet nesaku, ka visām mammām un tētiem tas ir vajadzīgs.
• Tāpat man neatsverams palīgs ir barojamais pakaviņš. Tad mēs abas varam ērti iekārtoties un nesteidzoties paēst. Īstenībā, bez pakaviņa mēs pat īsti paēst nemākam, kas, protams, ir zināms mīnuss.
• E-bay pasūtīju arī barojamo krēslu (nursing chair). Tādu ērtu un mīkstu šūpuļkrēslu. Man gan ēdināšanai nav pats ērtākais, jo ir diezgan šaurs, taču izcils mazulītes iemidzināšanai, kad ir kāds kreņķis. Dzemdību namā manā nodaļā jaundzimušo punktā, bija dikti ērti barojamie krēsliņi, tādēļ izsķīros par šādu soli - atdot teju 200 Eur par krēslu. Bet man patīk, tāpēc arī pirkumu nenožēloju.

Nu jau meitiņa ir gatava lielo cilvēku pārtikai un pirmās trīs dienas jaunkundze ir nogaršojusi kabaci. Mamma nav diez kāds pavārs, jo divās no trim dienām kabacis tika piededzināts un nācās vārīt jaunu porciju :D Tāpēc, droši vien noprotat, ka Philips AVENT tvaicētājs - blenderis man būtu ārkārtīgi liels palīgs un kas to zin, varbūt 30 dzimšanas dienas dāvana :D

Sanāca ārkārtīgi gari - bet ja kaut viens teiktums palīdzēs kādai māmiņai. Tad jau būs bijis to vērts :) un ja kādai mammai ir kāds jautājums - priecāšos atbildēt no savas pieredzes :)

Lai skaisti!

Zane