Kristāliskie bērni, indigo bērni un eņģeļi: viņi ir starp mums!

Mēs dzīvojam laikā, kad stāstu par to, kas mēs īsti esam un kāpēc šeit dzīvojam ir ļoti daudz. Arvien vairāk no mums sāk apjaust, ka esam garīgas būtnes un mūsu savstarpējā saikne vienam ar otru nav bez iemesla. Noteikti daudzi no mums ir lasījuši vai kaut kur dzirdējuši to, ka atnākot jaunajam gadu tūkstotim, bērni, kuri ienāk šajā pasaulē, ir citādāki – šos bērniņus dēvē par indigo un kristāliskajiem jeb jaunā laikmeta bērniem.

Konsultē Kristīne Nagornaja – hipnoterapeite un reiki skolotāja, Sieviešu Klubs.

Kā atklāj Kristīne Nagornaja, indigo un kristāliskajiem bērniem ir augstākas vibrācijas un viņi arī visu planētu bīda augstākās vibrācijās, virzoties uz mīlestību, saticību un prieku!

Vislabāk sajust to, kādi ir mūsu bērni, varam mēs paši, vienkārši vērojot savus mazuļus un to kā viņi uzvedas, jo tikai tā mēs varam viņus izprast.

Indigo bērni- buntnieki?

Indigo bērni savā ziņā ir grūti audzināmi bērni. Šie bērni pieturas pie sava viedokļa un ko gribēs, to lielākoties arī panāks par spīti vecāku pūliņiem pārliecināt par pretējo.

Indigo bērniņi esot lieli buntinieki, viņiem ir raksturīga pretošanās tam, ko mēs cenšamies viņiem pamācīt. Nereti mēs – māmiņas esam izmisumā, jo nesaprotam, ko ar saviem bērniem iesākt, jo ir sajūta, ka viņi neatbilst nekādām normām, ar viņiem vienkārši nav iespējams tikt galā. 

Uz bērniem neiedarbojas fiziskā vardarbība, jo izvēršot fizisku vardarbību, bērns to var pavērst pret vecākiem, kļūstot vēl buntnieciskākam.

Arī emocionāli draudi uz šiem bērniem neiedarbojas, taču ļoti nodara pāri kristāliskajiem bērniņiem. Šie mazie ļoti pārdzīvo to, ko mēs sakām – ja tu mani neklausīsi, mamma kļūs bēdīga. Bērniem tas ir ļoti sāpīgi un viņi ir gatavi darīt visu, lai tā nenotiktu.

Mīlošie un maigie kristāliskie bērni

“Kristāliskie bērni ir mīļāki, maigāki. Viņiem ir lielas,skaistas acis,” īpašās pazīmes uzskaita Kristīne Nagornaja. “Jā, arī indigo bērniem ir skaistas un lielas acis, bet ne tik lielas kā kristāliskajiem bērniem.”

Kristāliskie bērniņi ļoti mīloši izturas pret dzīvo dabu – viņi nekad nedarīs pāri dzīvai radībiņai.

Kristāliskais bērns ir bailīgāks par indigo bērnu- indigo bērniņš ir kaujinieks, iet un cīnās; kristāliskais bērns labāk atrodas ar saviem vecākiem, viņš ir ļoti tuvs mammai un kristāliskie bērni ļoti ilgi guļ kopā ar vecākiem- līdz pat 5 gadiem. Tāpat vēl viena spilgta iezīme- kristāliskie bērni ļoti ilgi nerunā.

Tāpat jaunā laikmeta bērni ir daudz tuvāki pasaulei, kura pieaugušajiem bieži vien šķiet nereāla. Viņi redz būtnes, kuras mēs mēdzam uzskatīt par pasaku tēliem, bērni stāsta, ka redz eņģelus un sarunājas ar Dievu.

Jūs ticat eņģeļiem?

Nu pieļausim, ka eņģeļu nav, jo ir cilvēki, kuri viņiem netic, tad kāpēc par šīm būtnēm mēs reizi pa reizei tomēr iedomājamies un tad, kad mums iet pavisam grūti, mēs meklējam ceļu pie augstākiem spēkiem.

“Tieši tāpat kā cilvēka dvēsele, arī eņģeļi ir vienkārši gaisma. Viņš ir gaisma, mīlestība, bezdzimuma būtne, bet cilvēki visbiežāk viņu redzēs, ar ko viņiem eņģelis asociējas. Bībelē eņģelis ir ar spārniem, tāpēc tie, kuri ir kristieši, redzēs eņģeli ar milzīgiem spārniem,” atklāj Kristīne Nagornaja, hipnoterapeite un reiki skolotāja. “Tie, kuri ir jaunās paaudzes piekritēji, tie eņģeļus redz kā gaismas būtnes, kā bumbas, gaismas laukumus, varbūt vienkārši kā krāsas, kā gasimas zibšņus, kas nozibsnī garām kaut kur.”

Tāpat mēs, liekot čučēt savus bērnus, bieži vien sakām, lai mazos miedziņa sargā eņģelīši. Varbūt tas ir neapzināti, taču mūsu vēlme ir, lai bērni būtu drošībā.

“Tajā brīdī, kad cilvēks pajautā palīdzību un palīdzība jājautā it visā, cilvēki parasti domā, ka palīdzība vajadzīga, kad notiek kaut kas liels, bet nē, eņģeļiem ir jālūdz palīdzība vienmēr. Visu laiku viņi ir vislabākie draugi, ar viņiem ir jārunā, tieši tāpat kā ar draugiem,” uzskata Kristīne Nagornaja.

Mums cilvēkiem ir iedots ļoti nopietns instruments – tā ir mūsu brīvā griba, ja mēs paši nelūdzam palīdzību, mums reizēm palīdzēt nav iespējams. Un tomēr stāsts ir par bērniem – pajautāsim saviem mazajiem, vai viņi tic eņģeļiem un paskatīsimies, kas no šīs sarunas sanāks, jo mums ir sajūta, ka mazie lielākoties teiks – jā, eņģeļi ir. Atbalstīsim savus bērnus, nesagrausim viņu sapņus un ticību, jo iespējams tas, ka pieaugušie kaut kam netic ir tāpēc, ka bērnībā mums aplauza spārnus un mēs vairs tā nespējam lidot kā būdami mazi.

Tas, ja mēs kaut kam neticam, nenozimē, ka tā pasaulē nav un pat, ja mēs neticam, taču mūsu bērni ar pilnā pārliecībā apgalvo, ka eņģeļi ir, nelaupisim viņiem šo sajūtu, jo mūsu uzdevums ir uzticēties saviem bērniem, atbalstīt viņus un ļaut būt pašiem, piedzīvojot pat vispārdabiskākās sajūtas un vīzijas.

Kāds ir Tavs uzskats par eņģeļiem un jaunā laikmeta bērniem?

Māmiņu Klubs