Ko vēl mamma var vēlēties?

Pirms kāda laika Māmiņu klubs man piedāvāja testēt konkrētus produktus un uzrakstīt atsauksmes. Toreiz atteicu, jo man likās, ka negribu stāstīt/reklamēt citiem, kas viņiem var noderēt. Jo katrs pats zina, kas viņam ir vajadzīgs. Un to arī meklē. Vismaz es esmu tāds cilvēks, kam nepatīk reklāmas aģenti. Tas ļoti nozog laiku, negaidīti zvani, piemēram, ar mērķi piedāvāt kādu produktu vai pakalpojumu. Lielākoties, šādi neplānoti piedāvājumi mani pat kaitina un nav bijuši noderīgi.

Bet… kad es ieraudzīju mīļsedziņu ar OUTLAST tehnoloģiju un iespēju to testēt, pie sevis nodomāju: „Nekad nesaki nekad!” Jo sapratu, ka šī ir tā lieta, kuru patiešām vēlētos notestēt.

Kāpēc? Jo mūsu vecākajam dēlam ir sava kokvilnas mīļsedziņa, kura vēl joprojām ir mīļa un ir saglabājusies no zīdaiņa vecuma. Jau astoņus gadus veca.

Un, kad es atradināju savu jaunāko atvasi no krūts barošanas, viņš sāka gulēt savā, redeļu, gultiņā, otrā istabā. Iedomājos, ka viņam tas arī varētu būt tāds kā mierinājums, atvadoties no mammām un zīdaiņiem tik nozīmīgā dzīves posma.

Un es nekļūdījos! Ļoti nopriecājos par to, ka tiku izvēlēta par testētāju. Saņēmu sedziņu un pasmaidīju par zīmējumiem uz sedziņas auduma, kas piestāv puikām – kā mums. Ļoti novērtēju tās mīkstumu, ar tādām kā pumpiņām no vienas puses. Un, priecājos arī par to, ka tā saglabās bērniņa ķermeņa temperatūru optimālā līmenī.

Bet ko „saka” pats mazais (1g. 2mēn.) testētājs? Viņam tiešām patīk! Katru vakaru ietinu viņu sedziņā, iedevu siltu ūdeni no pudelītes. Un tad liku gultiņā, tādu ietīstītu. Viņš mazliet ieraudās, tad noguļas un guļ. Visu nakti. Arī, kad vēl nebija sedziņas, viņš labi aizmiga. Ļoti labi. Bet tagad es redzu, ka no rīta, kad gatavoju lielos bērnus skolai un bērnu dārzam, viņš raud gultiņā un gaida mani, bet kad vēl nenāku, tad paņem sedziņu un brauka pret seju vai murca rociņās. Iepriekš viņš gulēja ar vienkāršu kokvilnas sedziņu pārvalkā, bet to tā nemurcīja.

Gribēju pārbaudīt, vai mazais nesvīdīs, kad viņu ucinu rokās. Jo pat kokvilnas sedziņā svīda. Laikam dēļ siltuma no manis. Pirmo reizi ar gudro sedziņu viņš nesasvīda, es nopriecājos. Bet otro reizi, kad midzināju, biju vairāk viņam kaklu un pusi galvas apsegusi un viņš sasvīda. Vēlāk sapratu, ka tas vairāk atkarīgs no mana ķermeņa siltuma, nevis no sedziņas sastāva.

Tāpēc šonakt viņu ieliku gultiņā un pašam iedevu pudelīti, apsedzu ar viedsedziņu. Izdzēra, pudeli, izmeta to no gultas un gulēja bez raudāšanas. Ko vēl mamma var vēlēties? Vienīgi to, lai pudeli noliek kārtīgi blakus (joks).

Vienīgā lieta, kas mani mazliet lika bažīties, ir tā, ka sedziņā iešūtās krāsainās lencītes, kas tieši paredzētas gan pirkstiņu attīstībai, gan, bērnam esot lielākam, mācīties krāsas, sāka spuroties. It kā atdalīties diedziņi. Tas notika sedziņu lietojot tikai kādas divas reizes, un tā pat vēl nav mazgāta. Domāju, ka būtu labi ieteikt ražotājiem izvēlēties kādu materiālu, kas tik ļoti nespurojas. Ne tik slīdīgu, bet kokvilnīgāku. Izturīgāku.

Neskatoties uz šo mazo sīkumu, uzskatu, ka šī ir brīnišķīga dāvaniņa bērniem, ne tikai zīdaiņa vecumā. Jo ir patiešām mīļa, silta, skaista un temperatūru regulējoša. Arvienvārdsakot, funkcionāla. Ja ir doma iepriecināt, kādu mazu tikko dzimušu dvēselīti, tad meklējiet Vikrem veikaliņu.  

Īpašs paldies veikaliņa vadītājai Zanei par atvērtību, veltīto laiku un pozitīvo pieeju darba procesam.

Un paldies arī Māmiņu klubam par to, ka mūsu, mammu, dzīves padara krāsainākas. Arī iepazīstot jaunas, noderīgas lietas bērniņu aprūpē. 

Elīna