Kāpēc mans bērns ir tik izvēlīgs attiecībā uz ēdienu?

Ir normāli, ka mazs bērns kādā mirklī pēkšņi sāk ēst tikai kādus noteiktus ēdienus, no pārējā atsakoties, pat, ja to, no kā šodien atsakās, ar gardu muti vakar ēdis. Bērni reizēm kategoriski atsakās no jebkura jaunā ēdiena un ir gatavi pat 3 reizes dienā ēst vienu un to pašu.

Speciālisti to sauc par bailēm no jaunā (neofobija). Tiek uzskatīts, ka tā ir viena no dīvainajām aizsargreakcijām, kas cilvēkam evolūcijas laikā pieķērušās. Jūs taču arī ne vienmēr nogaršojiet jaunu ēdienu tikai tāpēc, ka nezināt, vai tas ir drošs ēšanai vai nē. Bērniem patīk ierastas lietas, vienalga, vai runājam par pirmsmiega rituālu vai sviestmaizi ar sieru. Tāpēc daudzi bērni atsakās pamēģināt ko jaunu tik ilgi, kamēr šis jaunais ēdiens netiks piedāvāts vairākas reizes.

Bez tam, kaprīzes attiecībā uz ēdienu var būt paņēmiens, ar kura palīdzību bērns izrāda savu neatkarību. Šajā gadījumā izvēlīgums saistīts nevis ar ēdienu, bet ar bērna vajadzībām izveidot savas robežas un panākt kontroli pār savu dzīvi. Lūk, kāpēc mēģinājumi piespiest bērnu ēst, bieži vien nonāk pie negatīva rezultāta.

Dažkārt mazulim vienkārši ir grūti sēdēt mierīgi ilgstoši, lai apēstu visu, kas uzlikts uz šķīvja. Te iemesls ir tāds, ka mazuļi no gada līdz 3 gadu vecumam nespēj ilgstoši noturēt uzmanību. Bērni apēd tieši tik, cik viņiem nepieciešams. Pat, ja mums šīs viņu porcijas šķiet pārāk mazas.

Daži paņēmieni, kā tikt galā ar kaprīzēm pie galda:

• Nodrošiniet mazulim daudzveidīgu uzturu - visās ēdienreizēs.
  Atcerieties, ka jauns ēdiens ir vairākas reizes jāpiedāvā, tam jābūt galdā vēl pirms bērns to sāk uzskatīt par pazīstamu un tikai tad viņš var gribēt to nogaršot. Esiet pacietīga. Piedāvājot jaunus ēdienus, vienkārši liekat tos blakus ierastajiem. Nepievērsiet tiem pārlieku uzmanību. Vērojot, kā jūs ēdat jauno ēdienu, bērns arī var sagribēt to nogaršot.
• Ierobežojiet ēdienu izvēli.
  Ja jautāsiet: "Ko tu šodien  gribēsi vakariņās?", bērns noteikti atbildēs, ka vēlas kādu ierastu ēdienu. Bet jums atkal radīsies sajūta, ka viņš ir kaprīzs un izvēlīgs. Ja teiksiet: "Te ir vakariņas", - viņam nāksies izvēlēties kaut ko no tā, kas ir jau galdā. Protams, ēdienreizei nav jāsastāv pilnībā no bērnam nezināmiem ēdieniem, jo tad bērns vienkārši atteiksies ēst. Uz galda vajadzētu būt vismaz vienam ēdienam, kas bērnam ir jau pazīstams.
• Piedāvājiet ne vairāk kā 2 jaunus ēdienus vienlaikus. Turklāt - mazās porcijās!
  Ja kādu iemeslu dēļ bērns izrāda vēlmi nogaršot jauno ēdienu, iedodiet viņam pavisam nedaudz, nepiekraujiet viņa šķīvīti pilnu. Viņam nebūs sajūtas, ka viņu mēģinat nobarot, un jums nebūs jāmet ārā neapēstais ēdiens.
• Dažiem bērniem garšas receptori ir jūtīgāki kā citiem.
  Iespējams, bērnam vienkārši nepatīk tekstūra, krāsa vai garša, kāda ir jaunajam ēdienam. Lūk kāpēc viņš dažkārt apgalvo, ka ēdiens viņam negaršo, pat, ja viņš to nemaz nav pagaršojis. Un tomēr, dažkārt bērnam ēdiens var izraisīt riebumu arī, ja ar to saistītas atmiņas par slimību vai citām nepatīkamām lietām. Ja viņš saka, ka viņam paliks slikti no kāda noteikta ēdiena, uz kādu laiku pārtrauciet šī ēdiena gatavošanu. Neviens neaizliedz to atsākt gatavot, kad bērns būs paaudzies.
• Ļaujiet bērnam iespēju robežās piedalīties ēdienkartes izveidē.
  Tas nozīmē, ka kopā varat doties iepirkt pārtiku, vai iesaistiet bērnu ēdiena gatavošanā. Bērnam būs sajūta, ka viņš kontrolē savu uzturu, un tad viņš visdrīzāk piekritīs nogaršot to, ko pats izvēlējies, ko pats pagatavojis. Ideālā gadījumā bērnam jāizvēlas starp jūsu jau izvēlētiem veselīgiem produktiem.

Kad bērna redzesloks paplašinās, viņš sāk apmeklēt bērnu dārzu, viņa garšas izjūta arī var mainīties. Kad viņš redza, ka vienaudži mierīgi ēd jaunus, nezināmus ēdienus, arī viņš var vēlēties tos nogaršot.

Bērnam ir iedzimta izpratne par to, cik ēdiena nepieciešams viņa organismam, lai tas labi attīstītos un būtu vesels. Tāpēc ļoti labi, ja bērns var izvēlēties, ko ēst no tā, ko esat pagatavojusi. Labākais, ko varat darīt - nodrošināt bērnam daudzveidīgu, veselīgu uzturu un pozitīvu, mierīgu atmosfēru.

Ja uztraucaties par bērna uzturu, konsultējieties ar pediatru. Bet nedalieties savās bailēs ar bērnu. Ja pastāvīgi stāvat bērnam klāt, kad viņš ēd, mēģinat pierunāt, lai viņš paēd, skaitāt kalorijas, viņš, visdrīzāk, kļūs vēl kaprīzāks. Vienkārši turpiniet gatavot daudzveidīgu, veselīgu ēdienu, neceļot vētru ūdens glāzē. Uzticieties bērna spējām izvēlēties to, kas viņam vajadzīgs.

Māmiņu Klubs