19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Ja mamma zīdainīti ņēmusi sev blakus un viņš pieradis aizmigt mammai pie sāniem, būs vajadzīgs laiks, lai pieradinātu viņu gulēt savā gultiņā. Kad ir īstais brīdis mazo radināt gulēt atsevišķi, stāsta psiholoģe Ilze Pastare.
Bēbīša režīms
3 līdz 6 mēnešu vecumā mazulis parasti ir adaptējies, viņam izveidojies diennakts ritms un paradumi, un viņš ir gatavs mācīties iemigt patstāvīgi. Bieži vien vecākiem nav pārāk ērti izgulēties, ja bēbītis guļ viņiem blakus gultā, taču tas, vai nepieciešams un cik veiksmīgi izdosies mazo pieradināt gulēt savā gultiņā, ir atkarīgs, vai mamma pati ir tam gatava. Gadās, ka vecāki sāk mēģināt, iztur vien 1-2 naktis un atgriežas pie ierastās kopā gulēšanas, jo tad nav jāceļas mazo mierināt, viņu uzreiz var pabarot un tā tālāk...
Ja galvenās rūpes par mazulīti ir mammai, būtu labi, ja periodā, kad viņš tiek radināts pie patstāvīgas gulēšanas, māmiņai vairāk palīdzētu tētis, lai viņa nejūtas pārāk nogurusi un var izgulēties. Ideāli, ja tētis šajā laikā var sev izkārtot no darba brīvas dienas un pavadīt tās ar ģimeni.
Līdz gada vecumam ir normāli, ka zīdaiņa gultiņa atrodas vecāku guļamistabā. Ja viņš guļ atsevišķā istabā, tai vajadzētu būt blakus vecāku guļamtelpai vai vismaz pārredzamā attālumā.
Lielākā kļūda ir radināt mazo pie pastāvīgas gulēšanas strauji un pēkšņi, sak' – lai jau paraud, gan pieradīs. Tas var būtiski sarežģīt situāciju.
Protams, sakumā bērniņu, pirms likt viņa gultā, var pašūpot uz rokām, apmīļot, pasēdēt blakus viņa gultiņai, paglaudot mazajam muguriņu vai turot rociņu.
Ar laiku fizisko kontaktu vajadzētu mazināt, kā arī saīsināt laiku, cik ilgi mamma vai tētis sēž blakus.
Ja mazajam iemigt patstāvīgi ir sarežģīti, vecākiem vajadzētu izvērtēt, cik viņi dienas laikā ir kopā ar bērnu un velta nedalītu uzmanību. Vai mazulim viņu klātbūtnes pietiek?
Kur likt sliktos sapņus
Bērnus ap 3 līdz 4 gadu vecumam nereti naktīs moka slikti sapņi. Pa dienu gūtie iespaidi ir ļoti spilgti un piedzīvojumi mēdz turpināties arī sapnī, transformējoties dažādos nepatīkamos tēlos. Tādēļ bērns var sākt meklēt patvērumu vecāku gultā. Mazo vajadzētu nomierināt, bet vest atpakaļ uz viņa gultiņu. Šajā vecumā regulāra gulēšana pie vecākiem bērnam nenāk par labu, viņam neveidojas izpratne par to, kur ir viņa vieta ģimenē gan fiziskā, gan emocionālā līmenī. Četrgadniekam ir jāspēj būt vienam un justies ar sevi droši.
Lai mazais justos drošāk guļvietā, vecāki kopā ar bērnu var uztaisīt sapņu ķērāju un pakarināt pie gultiņas. Bērniņš tic, ka sliktie sapņi tiks tajā noķerti un guļ mierīgāk.
Un tomēr... Arī vecāku gultai bieži vien piemīt “maģiskas spējas”, tas tiesa – slimības laikā iesnainam mazulim šķietami vieglāk elpot, guļot blakus vecākiem, arī mokošs klepus rimstas un temperatūra pazeminās... Ja bērns ir saslimis un labāk jūtas blakus mammai, un vecākiem viņa klātbūtne netraucē, nav pamata apgalvot, ka nevajadzētu viņu ņemt blakus. Kad bērniņš vesels, ar viņu var sarunāt, ka jāatgriežas pašam savā gultā. Jautājums ir, cik stipri ir vecāki un kā viņi spēj noteikt robežas. Kā arī, cik drošs un pārliecināts par sevi jūtas mazulis. Un tas ir saistīts ar ģimenē valdošo emocionālo klimatu!
Māmiņu Klubs